Antropoloģijas termini latviešu valodā - E

Atpakaļ uz kopējo sarakstu

E
ego antrop. Persona, kuras lietotos savu piederīgo apzīmējumus izmanto, lai paskaidrotu radniecības attiecības noteiktā grupā.
eksogāmija antrop. 1.Norma, kas aizliedz stāties laulībā ar savas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas piederīgajiem. 2. Laulību slēgšana ar indivīdu ārpus dotās sociālās grupas vai kategorijas. sk. parta, fratrija.
eksokanibālisms antrop. Uzveiktā ienaidnieka apēšana. sal. endokanibālisms.
eksorcisms antrop. Garu izdzīšana, apsēstības izdziedināšana.
ēmisks/ētisks antrop. Dalījums starp lokālajiem pasaules skaidrojuma modeļiem un novērotāja veikto sociokulturālās sistēmas aprakstu.
endogāmija antrop. Norma, saskaņā ar kuru laulības jāslēdz noteiktas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas ietvaros. sal. eksogāmija.
endogāms antrop. Tāds, kas attiecas uz endogāmiju.
endokanibālisms antrop. Paraža, saskaņā ar kuru piederīgie bēru rituāla laikā apēd savu mirušo radinieku vai grupas locekli. sk. kanibālisms, eksokanibālisms.
etnisks 1. Kādai tautai raksturīgais. 2. antrop. Tāds, kas attiecas uz cilvēku grupu, kuru vieno kopīga valoda, kultūra, reliģija, nacionālā piederība, sociālais stāvoklis un/vai rase.
e.grupa antrop. Cilvēku grupa, kuri noteiktos apstākļos nodala sevi no citām, tai līdzās dzīvojošām grupām uz kādas lingvistiskas, reliģiskas, kulturālas, sociālas vai rasu atšķirības pamata un kurus arī citi uzskata par atšķirīgas grupas locekļiem.
e. kategorija antrop. Cilvēku etniskā piederība, kuru nosaka pēc objektīvām fiziskām vai sociālām pazīmēm, kā rase, valoda, reliģija, paražas, ģeogrāfiskā izcelsme, dialekts, neatkarīgi no tā, vai viņi paši šo piederību atzīst vai nē.
etniskums antrop. Kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas kategorijas.
etno- Salikteņa pirmā daļa, kas norāda vai nu uz kultūru salīdzinājumu no antropoloģijas viedokļa vai arī uz vietējo iedzīvotāju, plašu tautas slāņu skatpunktu.
etnocentrisms
antrop. Paradums par citās kultūrās valdošajām paražām un priekšstatiem spriest saskaņā ar savas kultūras kritērijiem.
etnocīds antrop. Sistemātiska noteiktas tautas kultūras iznīcināšana.
etnoekoloģija antrop. Pētījumi par vietējo iedzīvotāju zināšanām dabas resursu un to izmantošanas jomā.
etnogrāfija antrop. 1. Aculiecinieka pētījums par kādu nelielu kopienu vai etnisku grupu un tās kultūru. 2. Sistemātisks kādas tautas vai etniskas grupas kultūras apraksts. 3.Etnogrāfiska monogrāfija.
etnoģenēze antrop. 1. Grupas identitātes veidošana un savas kultūras iezīmju atdzīvināšana vai saglabāšana straujām un tālejošām pārmaiņām pakļautā tautā. 2. Jaunas etniskas sistēmas izveidošanās vairāku grupu sakušanas procesā. 3. Cilvēku identificēšanās pēc kāda noteikta kritērija par spīti noteiktām (uz politisku iekārtu, dialektu vai ekosistēmu atvedināmām) etniskām robežām.
etnolingvistika antrop. Pētījumi par valodas un kultūras attiecībām.
etnoloģija antrop. 1.Kultūru vai tautu salīdzinoša un vēsturiska pētniecība. 2. Kultūrantropoloģijas ekvivalents vairākās Eiropas valstīs.
etnomedicīna antrop. Pētījumi par tautā izplatītajiem dziedināšanas paņēmieniem un priekšstatiem par veselību un slimību.
etnomuzikoloģija antrop. Muzikālo sistēmu, kā arī mūzikas un sociālo parādību mijattiecību izpēte tradicionālajās sabiedrībās
etnopsihiatrija antrop. Salīdzinoši pētījumi par garīgo slimību definīcijām, klasifikāciju un ārstēšanu atšķirīgu kultūru kontekstā.
etnosemantika antrop. Petījumi par vietējiem iedzīvotājiem raksturīgajām komunikācijas, nozīmju un klasifikācijas sistēmām un taksonomijām.
etnoss antrop. Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, kam iezīmīgas noteiktas tradīcijas; galvenais pētījuma objekts etnoloģijā. sal. etnisks.
evolūcija Attīstība; pakāpenisks process, kura gaitā kāda būtne vai parādība iegūst citu, parasti sarežģītāku un labāku formu. cilvēka e. antrop. Process, kas rekonstruējams, salīdzinot cilvēku dzimtas agrīno sugu fosilijas pēc šo sugu arvien lielākas līdzības mūdienu cilvēkam; fiziskās antroploģijas pētījumu joma.
sociokulturālā e. antrop. Pieņēmums par vienkāršāku sabiedrību un kultūru nomaiņu ar sarežģītākām vēsturiskā progresa gaitā. skat. sociobioloģija, sociāldarvinisms.
evolucionisms antrop. 19.gs.vidū izveidojies filosofisks virziens, kas par universālu pasludināja attīstības principu.

Atpakaļ uz kopējo sarakstu

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License