Antropoloģijas termini latviešu valodā - I

Atpakaļ uz kopējo sarakstu

I
ideāltips sociol. Kādas sabiedriskas parādības vai sociāla institūta būtisko īpašību modelis, kas iegūts, izceļot šās parādības vai institūta atsevišķās, reāli novērojamās pazīmes.
identificēties psihol., sociol. Apliecināt savu tuvību, līdzību kādai personai vai sociālai grupai.
identifikācija psihol. 1. Kādas lietas vai būtnes pazīšana. 2. Kādas lietas vai būtnes pielīdzināšana citai, atzīšana par tāpatīgu.
identitāte 1.Tāpatība. 2. psihol. Personas priekšstats par sevi kā dažadās savas attīstības fāzēs sev tāpatīgu "es". 3. antrop. Patības identificēšanās ar noteiktu sabiedrisku stāvokli, kultūras tradīciju vai etnisku grupu. sal.disidents.
idiogrāfisks Tāds, kas apraksta savdabīgo, vienreizējo. i. metode Izziņas veids, kura mērķis ir parādīt tās objektu kā vienu neatkārtojamu veselumu. sal. nomotētisks, historicisms.
incests antrop. Dzimumattiecības starp noteiktas, katrā kultūrā atšķirīgas kategorijas tuviem radiniekiem, starp kuriem tās parasti aizliegtas. sal. eksogāmija.
incesta tabu antrop. Aizliegums stāties dzimumattiecībās ar noteiktas kategorijas tuviem radiniekiem. sk. tabu.
individuālisms antrop. 1. Macība, saskaņā ar kuru indivīda intereses stādāmas augstāk par sabiedrības, valsts vai sociālas grupas interesēm. 2. Šādas mācības īstenojums praksē.
individualitāte antrop. 1. Īpašību kopums, ar kurām atsevišķs cilvēks apliecina savu savdabību, neatkārtojamību. 2. Atsevišķs cilvēks atšķirībā no nediferencētās masas.
industriāls antrop. Tāds, kam raksturīga attīstīta rūpnieciskā ražošana.
i. sabiedrība antrop. Sabiedrība, kurā mašinizētā rūpnieciskā lielražošana ir valdošā ekonomiskās organizācijas forma. sal. tradicionāls.
industrializācija antrop. Pāreja uz liela mēroga rūpniecisku ražošanu.
infanticīds antrop. Jaundzimušo nogalināšana.
infantilisms antrop. Bērna vecumam raksturīga uzvedības veida saglabāšanās pieaugušam cilvēkam. sociālais i. Bioloģiskā un sociālā brieduma iestāšanās vecuma nesakritība industriāli attīsttitajās valstīs, kura liecina par nepilnībām socializācijas procesā.
[??] informants antrop. Etnogrāfa pētāmajai kopienai piederīgs cilvēks, kas palīdz etnogrāfam iegūt informāciju par šo kopienu.
iniciācija antrop. 1. Ievadīšana, iesvētīšana. 2. Ceremonija, rituāls, pārbaudījums vai apmācības periods, līdz ar kuru indivīds iegūst jaunu statusu sabiedrībā vai grupā. 3. Viens no t.s. pārejas rituāliem, kas (parasti dzimumbriedumu sasniegušu) pusaudzi ievada viņa mūža jaunā - sociālā brieduma posmā. sal. socializācija.
inovācija antrop. Jaunievedums; mainīties un jauniem apstākļiem pielāgoties spējīgas sabiedrības atsaucība jaunradei ideju, tehnisku paņēmienu vai uzvedības veidu jomā. sal. tradīcija.
institūts antrop. Iestādījums, izkārtojums. sociālais i. antrop. Noturīgs formālu un neformālu likumu, principu un normu kopums, kas regulē dažādas cilvēka darbības jomas un organizē tās lomu un statusu sistēmā.
integrācija Process, kura gaitā atsevišķas diferencētas daļas iesaistās veselajā.
sociālā i. Indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem.
interakcionisms psihol. simboliskais i. Virziens mūsdienu rietumu sociālpsiholoģijā; sociālo mijiedarbību tas skaidro kā tiešu starppersonisku saziņu, "apmaiņu ar simboliem", kas iespējama, izprotot citam cita lomu un kopīgi interpretējot situāciju.
izogāmija antrop. Laulību paraža vai norma, saskaņā ar kuru abiem laulājamiem jābūt ar vienādu statusu. sal. anizogāmija.

Atpakaļ uz kopējo sarakstu

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License