Antropoloģijas termini latviešu valodā - K-L

Atpakaļ uz kopējo sarakstu

K
kačina antrop. Pueblo indiāņu reliģiskajās ceremonijās atveidotas pārdabiskas būtnes.
kanibālisms antrop. Paraža, saskaņā ar kuru cilvēku grupa apēd mirušo, tā simboliski "uzņemot" to sevī. sal. endokanibālisms, eksokanibālisms.
kargo Krava, kravas sūtījums. k. kults antrop. Viena no milenārisma kustībām Melanēzijā XX gs. pirmajā pusē; vietējo iedzīvotāju cerības uz neizsmeļamām Eiropas preču kravām, kuras viņi varētu pārņemt paši savā kontrolē, tā iezīmējot jaunu laikmetu.
kasta antrop. 1.Endogāma sociāla grupa, kam raksturīga morālo normu kopība un norobežošanās no citām grupām. 2. Saskaņā ar brahmanisma un hinduisma priekšstatiem par rituālo tīrību viens no strikti nodalītiem sociālajiem slāņiem Indijā.sal. varna.
kategorija antrop. Lietas, notikumi vai parādības, kas sagrupēti atbilstoši noteiktai vietējās klasifikācijas sistēmai. Sociāla k. antrop. Cilvēku grupa, kas no citām grupām izdalīta pēc kādām novērotāja izvēlētām pazīmēm.
kauri antrop. Gliemežvāki, ko Āfrikā un Indonēzijā agrāk izmantoja kā maksāšanas līdzekli, bet šodien valkā kā rotaslietu.
klans antrop. 1.Tādu radinieku grupa, kuri uzskata, ka cēlušies no viena senča vai totēma, un piekopj eksogāmas laulības 2.No ķeltu laikiem saglabājušās cilts vai lēņu savienības Skotijā un Īrijā.
klasifikācija Grupēšana, iedalījums atbilstoši noteiktām pazīmēm. primitīvā k. antrop. Visu lietu un parādību iedalījums atbilstoši arhaiskās sabiedrības strukturālajam sakārtojumam; simbolisko, mītisko sistēmu, kā arī loģiskās k. pamats. sk. binārā opozīcija, taksonomija.
klasifikators Tāds, kas šķiro, sadala grupās vai klasēs. k. radniecības terminoloģija antrop. Tāda radniecības saišu apzīmēšanas kārtība, saskaņā ar kuru radiniekus dala grupās attiecībā pret ego un vienā un tai pašā vārdā sauc radiniekus, kurus ar ego saista bioloģiskajā ziņā atšķirīgas attiecības; lineārās un kolaterālās radniecības saišu ieskaitīšana vienā kategorijā. sal. deskriptīvs.
klients antrop. Atkarīgā puse patronāžas attiecībās - politiskajā vai ekonomiskajā aizbildniecībā; no patrona atkarīgais cilvēks.
kognāti antrop. Asisnsradinieki.
kognātisks antrop. Tāds, kas saistās ar asinsradniecību.
kognitīvs antrop. Tāds, kas saistīts ar zināšanu ieguvi uztveres, spriešanas vai intuīcijas gaitā.
koinē antrop. 1. Viens no sengrieķu valodas dialektiem, kas izplatījās Atikā un kļuva par hellēņu saziņas valodu. 2. Kāda vairākām tautām saprotama valoda.
kolaterāls antrop. Tāds, kas attiecas uz horizontālajām asinsradniecības saitēm un neizriet no tiešas filiācijas. k. radinieki antrop. Asinsradinieki, kas ar ego nav saistīti caur tiešu filiāciju.
kolektīvs antrop. Tāds, kas attiecas uz vairākiem indivīdiem kā grupu.
koloniālisms antrop. Kādas valsts politika, saskaņā ar kuru tā pakļauj savai kontrolei citu zemi vai zemes, vietējās varas institūcijas iekļaujot koloniālajā pārvaldes sistēmā vai aizstājot tās ar koloniālām pārvaldes institūcijām. iekšējais k. antrop. Kādas iedzīvotāju daļas, parasti autohtonas mazākumtautības, pakļaušana citas nacionālas grupas kundzībai.
kompadrazgo antrop. Attiecības starp bērna vecākiem un krustvecākiem spāniski runājošajās zemēs; rituāli nodibinātas radniecības attiecības.
komplementārs Tāds, kas papildina, dara pilnīgāku. k. filiācija antrop. Tiesību, pienākumu un attiecību pārmantošana gan patrilineāri, gan matrilineāri; patrilineārās sabiedrībās bērni daļēji pārmanto tos arī pa mātes līniju, bet matrilineārās sabiedrībās - daļēji pa tēva līniju.
komunikācija antrop. Lingvistisku jeb verbālu, paralingvistisku un neverbālu, bieži simbolisku vēstu nodošana un saņemšana kā kultūras un sociālās organizācijas pastāvēšanas veids.
kongregācija antrop. Draudze; cilvēku grupa, kuri pulcējas kopīgām lūgšanām.
konkubināts antrop. Noteiktā sabiedrībā pieļautas dzimumattiecības starp vīrieti un sievieti (sievietēm), kuri nav laulāti.
konkubīne antrop. Sieviete, ar kuru vīrietis stājas regulārās dzimumattiecībās, laulību nenoslēdzis, un kuras bērni nemanto tēva statusu un īpašumu.
konsangvinitāte antrop. Bioloģiska radniecība.
kopa antrop. neliela kopā dzīvojoša cilvēku grupa, ko savstarpēji saista galvenokārt radniecības vai laulības saiknes. Parasti kopas sastopamas mednieku un augu vācēju sabiedrībās. Kopas parasti ir izteikti egalitāras.
konverģence Savstarpēju atbilsmju vidošanās starp atšķirīgas izcelsmes iezīmēm. K. teorija antrop. Teorija, kas samierina difuzionisma un paralēlisma postulātus.
kontrkultūra antrop. Kādas sociālas grupas vai sabiedrības daļas uzstāšanās pret tradicionālajām vai ļaužu vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām, iedibinot to vietā jaunas. sal. subkultūra.
kosmogonija antrop. Visuma jeb kosmosa izcelšanās skaidrojums.
kosmoloģija antrop. Teorija vai ticējumu kopums par Visuma jeb kosmosa uzbūvi un funkcionēšanu.
kreoli antrop. 1. Latīņamerikā un Karību salās - eiropiešu pēcnācēju apzīmējums. 2. ASV dienvidos - franču imigrantu pēcnācēji.
kreolisks antrop. Tāds, kas radies divu valodu sajaukšanās rezultātā. k. valoda antrop. Valoda, kas izveidojusies, sajaucoties divām valodām; pakļautā grupa pārņem valdošās grupas vārdu krājumu un pieskaņo to savai gramatikai.
kromaņonieši antrop. Pirmie homo sapiens sapiens pārstāvji, cilvēki, kuru skeletus pirmoreiz atrada 1868g. Kromaņonā, Francijā un kurus uzskata par eiropiešu senčiem.
[??] kroskulturāls antrop. Tāds, kas attiecas uz dažādām kultūrām; divas vai vairākas atšķirīgas kultūras salīdzinošs.
kula antrop. Ceremoniālas maiņas sistēma salās pie Jaungvinejas krastiem.
kults antrop. 1. Reliģiskas pielūgsmes un rituālu sistēma. 2. Reliģiska organizācija vai kustība, kas attālinājusies no sabiedrībā valdošās reliģiskās tradīcijas; sekta.
kultūra 1. antrop. Sociāli nodoto uzvedības paraugu, prasmju, ticējumu, insititūtu un citu noteiktai sabiedrībai raksturīgu cilvēka darbības un domāšanas produktu kopums. 2. arheol. Noteiktā ģeogrāfiskā vietā atrastu un/vai uz notiektu laikaposmu attiecināmu artefaktu kopa. Ašelas k. Agrā akmens laikmeta Eiropas iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kam zīmīga uguns un akmens cirvju izmantošana. Azilas k. arheol. Kultūra agrā akmens laikmeta beigās Rietumeiropā un Austrumeiropas dienvidos. Mustjē k. arheol. Darbarīku darināšanas tradīcija vidējā paleolīta laikā. Oldovajas k. arheol.. Hominīdu radīta akmens darbarīku kultūra, kas sākās pirms 2 milj. g. un beidzās pirms 0,5 milj.g.
kultūras universālija antrop. Parādība, iezīme vai institūcija, kas novērojama visās kultūrās. Kultūras universālija norāda uz to, ka attiecīgās parādības eksistēšanu varētu nenoteikt kultūra, bet gan to nosaka dabiski priekšnosacījumi vai iedzimtība. Kultūras universālija var norādīt arī to, ka attiecīgā parādība ir fundamentāla kultūras sastāvdaļa. Kultūras universālijas, piemēram, ir valoda, melošana un ēdiena pagatavošana.
kulturāls antrop. 1. Tāds, kas atbilst kultūras (1) prasībām; labi audzināts. 2. Tāds, kas saistīts ar kultūru (1).
kultūrantropoloģija sk. antropoloģija.
kultūrekoloģija antrop. Antropoloģijas nozare, kas pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā; skaidrojumi par sabiedrības kultūru kā pielāgojumu noteiktiem vides apstākļiem.
kultūrmorfoloģija antrop. Skatījums uz kultūru kā ar dvēseli apveltītu veselumu, kas iziet noteiktu attīstības ciklu no dzimšanas līdz nāvei.
kulturoloģija antrop. Kultrūras pētniecība, kultūrvēstures studijas.
kultūrvaronis antrop. Mītiska būtne, kas devusi cilvēkiem kultūraugus vai/un mājdzīvniekus vai iedibinājusi noteiktus sabiedrības institūtus.
kuvāde antrop. Paraža, saskaņā ar kuru sievietes dzemdētājas vīrs ievēro vairākus rituālus aizliegumus un nereti imitē dzemdības.

L
lēnis antrop. Feodālismā - zemes īpašums (vai cits ienākuma avots), ko senjora nodevis valdījumā vasalim par (kara)dienestu, piedalīšanos tiesā, nodevu maksāšanu.
levirāts antrop. Paraža, saskaņā ar kuru vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni.
liminalitāte antrop. Robežsituācija; stadija pārejas rituālā, kad iniciējamais nošķirts no sabiedrības un atrodas ārpus tās normām.
lineārs antrop. Tāds, kas attiecas uz izcelsmes līniju. sk. patrilineārs, matrilineārs, unilineārs.
l. radnieki antrop. Radinieki, no kuriem ego cēlies tiešā līnijā (tēvs, māte) vai kuri cēlušies tiešā līnijā no ego (dēls, meita). sal. kolaterāls, afinitāte.
lingua franca antrop. Saziņas valoda starp divām vai vairākām tautām.
lingvistisks antrop. Tāds, kas attiecas uz valodu.
lokāls antrop. Vietējs; noteiktai vietai, apvidum raksturīgs; vietējas nozīmes vai vietēja mēroga.
līnija antrop. Izcelsmes grupa; tādu cilvēku grupa, kuri atvedina savu izcelsmi no viena kopēja senča. sk. patrilīnija, matrilīnija, filiācija.

Atpakaļ uz kopējo sarakstu

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License