Antropoloģijas termini latviešu valodā - S

atpakaļ pie kopējā saraksta

S
sakrāls antrop. Svētais; tāds, ko nošķir no ikdienišķā, ko bijā un pielūdz. sal.profāns
sankcija sociol. Sociālās grupas reakcija (atzinība, atalgojums vai noraidījums, sods) uz kāda tās locekļa rīcību.
satī antrop. Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru, gk. Indijā.
seklūzija antrop. Nošķirtība no pārējiem cilvēkiem, attālināšanās, norobežošanās.
seksisms antrop. Attieksme vai nosacījumi, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam.
sekta antrop. Labi organizēta, autoritāra un slēgta reliģiska kopa, kas nošķīrusies no kādas lielākas denominācijas.
sekularizācija antrop. Sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
senjors antrop. Viduslaiku Rietumeiropā - liels zemesīpašnieks, kam bija sizerenitātes tiesības attiecībā uz viņam pakļautajiem vasaļiem.
sinantrops antrop. Pekinas cilvēks, apzīmējums pirms 750 tk. - 500 tk. g. dzīvojušam homo erectus, kura atliekas 1927.g. atrada netālu no Pekinas Ķīnā.
sinhronisks Tāds, kas sastopams vienā noteiktā laikā; vienlaicīgs. s. pētījums antrop. Pētījums, kurā tā priekšmets aplūkots vienā noteiktā laikasprīdī, neievērojot tā attīstību laikā. sal. diahronisks.
sinkrētisms antrop. 1. Kultūru saskarsmes rezultātā radušās reliģiskās parādības vai kustības, kurām raksturīgs atšķirīgu reliģisko tradīciju elementu saaudums. 2. Kristietības un tradicionālo natīvo ticējumu un paražu savijums. sal. milenārisms, natīvisms.
sizerenitāte antrop. Sizerēna augstākā vara attiecībā uz vasaļiem.
sizerēns antrop. Feodālismā - augstākais valdnieks attiecībā pret vasaļiem.
skalps antrop. Āda un mati, kas klāj cilvēka galvaskausa augšdaļu; Ziemeļamerikas indiāņi mēdza to nocirst ienaidniekam kā cīņas trofeju.
sociālantropoloģija sk. antropoloģija.
sociāldarvinisms antrop. Uzskats, saskaņā ar kuru sabiedrībā tāpat kā dabā valda dabiskās izlases likumi, sabiedrības tāpat kā dzīvi organismi attīstās no vienkāršakām uz sarežģītākām formām. sal. evolūcija.
socializācija antrop., sociol. Norise, kuras gaitā indivīds apgūst savas sabiedrības sociālās normas un kultūras vērtības.
sociobioloģija antrop. Sociālās uzvedības bioloģiskā pamata pētniecība.
sociolingvistika antrop. Pētījumi par sociālajiem un kultūras faktoriem, kas nosaka valodas (valodu) lietojuma veidu.
socioloģija Zinātne par sabiedrību kā par vienotu sistēmu un par atsevišķiem sociālajiem institūtiem, procesiem, sociālajām grupām un kopībām.
solidaritāte antrop. Kādas grupas locekļu interešu, mērķu un attieksmju kopība un rīcības vienotība. sociālā s. Kādas sabiedrības locekļu saliedētība, emocionāla pieķeršanās kopīgiem simboliem, kas izteic viņu kultūras identitāti.
sororāts antrop. Paraža, saskaņā ar kuru vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu. sal. levirāts.
sororālā poligīnija laulības starp vīrieti un divām vai vairāk sievietēm, kas savā starpā ir māsas.
statuss antrop. 1. Sabiedriskais stāvoklis, vieta sociālajā struktūrā. 2. Prestižs.
sociālais s. antrop. Cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, ģimenes stāvoklim.
stereotipizācija sociol. Cilvēka, sociālas grupas, parādības vai notikuma uztvere, klasifikācija un vērtēšana atbilstīgi noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem.
stereotips Paraugs, trafarets, kam seko bez domāšanas un ko parasti lieto, kad trūkst savas paša ierosmes, domas. etniskais s. antrop. Salīdzinoši noturīgi, vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnisku kopību pārstāvju morālajām, garīgajām un fiziskajām īpašībām. sociālais s. sociol. Neinformētības un nepietiekamas izpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un salīdzinoši noturīgs priekšstats par kādu cilvēku, sociālu grupu vai parādību.
stigma 1. antrop. Noziedznieka vai verga ādā iededzināta zīme; kauna, negoda zīme. 2. sociol. Kāda indivīda atzīšana par nespējīgu pilnā mērā, normāli piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
stratifikācija antrop., sociol. Sabiedrības horizontāls dalījums salīdzinoši nošķirtos slāņos - šķirās, kastās, statusa grupās.
struktūra Sastāvdaļu savstarpējs izvietojums, sakarība (kādā veselumā); salīdzinoši noturīgs attieksmju kopums starp sastāvdaļām (kādā veselumā). s. struktūra antrop. Sabiedrisko attiecību un institūtu režģis, kas nodrošina sabiedrībā valdošo izturēšanās veidu un grupu mijattiecību noturību laikā.
strukturālfunkcionālisms antrop. Virziens britu sociālantropoloģijā. Sk. sociālā struktūra, funkcija.
strukturālisms antrop. Valodas, domāšanas, sabiedrības, tās kultūras parādību struktūras izpēte 20.gs lingvistikā, antropoloģijā un socioloģijā.
subkultūra antrop. Kādas cilvēku grupas ideju, attieksmju, uzvedības veidu un dzīves stilu sistēma, kas izveidojusies kā reakcija uz attiecīgās sabiedrības kultūrā valdošo. sal. kontrkultūra.
suicīds Pašnāvības akts, ko cilvēks veic spēcīga garīga satricinājuma apstākļos.

Š
šamanis antrop. Reliģisks speciālists, kura ietekmes spēks ir tieši atkarīgs no viņa spējām transa stāvoklī stāties sakaros ar gariem. sal. priesteris.
šamanisms antrop. Reliģisku ticējumu un dziedniecības prakses kopums Ziemeļ- un Centrālāzijā, Arktikā, Indonēzijā un Amerikas indiāņu tautu vidū. sk. šamanis.

atpakaļ pie kopējā saraksta

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License