Argumentētā eseja

Šīs vadlīnijas pamatā domātas antropoloģijas studentiem, kuriem nepieciešams rakstīt argumentētās esejas, bet minētos principus, protams, var izmantot jebkurš, kam nākas sastapties ar līdzīgiem uzdevumiem. Vadlīniju sākotnējo versiju izstrādājusi Karīna Vasiļevska un modificējis Klāvs Sedlenieks.


Vispārīgie principi

SVARĪGI!!!! Argumentētā eseja IR pamatots un strukturēts jūsu domu izklāstījums. Argumentētā eseja NAV plūstošs jūsu pārdomu apraksts. Tātad - argumentētā eseja ir vairāk līdzīga klasiskajam sacerējumam (ar ievadu, iztirzājumu un nobeigumu) nekā Zentas Mauriņas tipa literārajai esejai. Šajā esejā jums sistemātiski un argumentēti jāpamato savs viedoklis par izvēlēto tematu.

Argumentētās esejas būtība ir pamatot un aizstāvēt savu argumentu. Tāpēc esejas autoram ir jāieņem noteikta nostāja, jāizvirza esejas galvenais arguments (apgalvojums) un tas pamatoti jāaizstāv. Tāpēc argumentēto eseju varētu dēvēt arī par pamatotās domas eseju. Stilistiski nav ieteicams rakstīt eseju, kura apgalvo, ka var būt gan tā gan citādi un taisnība ir vienlaikus vienādā mērā diviem pretējiem argumentiem.

Atsauces

Argumentētajā esejā IR jāizmanto atsauces! Jebkurš darbs, kurā nav norādīts izmantotais avots, ir izskatāms par plaģiātu. Atsaucēs IR jānorāda tieša izmantotā lapas puse (nevis norādītās visas raksta lpp. no kursa apraksta), kas tiek citēta/pārfrāzēta.

Tiešs citāts ir tāds citāts, kurā pilnībā tiek izmantots kāds darbs vai tā fragments. Tiešie citāti ir jāliek pēdiņās, un skaidri jānorāda, ka tās NAV Jūsu domas. 5-10 lpp. īsā esejā nevajadzētu izmantot tiešos citātus, kas garāki par 5 rindiņām! Šādā esejā vislabāk izmantot pārfrāzējumu (sk. nākamo rindkopu)! Arī tulkojums ir jāuzskata par citātu.

Atsauce bez pēdiņām liekama tad, kad ir izmantots pārfrāzēts kāda autora darbs, norādot esejā autora vārdu. Piemērs: T.H. Ēriksens savā darbā „Mirkļa tirānija” uzskata, ka mūsdienās mēs dzīvojam t.s. „ātrajā laikā”. (Seko TURPINĀJUMS par to, ko vēl saka Ēriksens.) Pārfrāzējuma beigās – atsauce.

Atsauču noformējuma paraugi atrodami šajā lapā
Kā pareizi citēt un izmantot citu autoru darbus, labi aprakstīts šajā lapā šajā lapā (angļu val)

Esejas tēma

Argumentētās esejas bieži vien tiek uzdotas par noteiktu tēmu. Būtiski ir šo tēmu uzmanīgi izlasīt un eseju rakstīt par šo tēmu. Tā, piemēram, tēma varētu būt: Latvieši bieži vien tiek uzskatīti par zemnieku tautu, bet arī sēņošanas tradīcijas ir diezgan spēcīgas. Kās tas ietekmē mūsu raksturu un/vai kognitīvo orientāciju?. Rakstot eseju par šādu tēmu, svarīgi ir pievērst uzmanību uzstādījumiem, kas iekļauti šajā tēmā: vai latvieši tiešām ir zemnieku tauta, kas par to liecina, vai sēņotāju tradīcijas ir spēcīgas, kas par to liecina, vai tas kaut kādā veidā varētu ietekmēt latviešu kognitīvo orientāciju, kas vispār ir kognitīvā orientācija. Balstoties uz līdzīgiem apsvērumiem, var veidot savu galveno argumentu, kam būtībā ir jābūt koncentrētai atbildei uz esejā iekļauto jautājumu.

Atcerieties, ka argumentētā eseja iederas kritiskās domāšanas tradīcijā, tāpēc būtiski parādīt savu spēju domāt kritiski.

Esejas struktūra

Argumentētā eseja tiek rakstīta pēc sekojoša plāna (rindkopu skaits ir aptuvens):

Ievads (īsi formulēts apgalvojums, kura patiesīgums jāpierāda) 1 rindkopa

  • Ievada sākumā norādīts svarīgākais, par ko būs eseja un noformulēta galvenā doma, ko turpmākās esejas gaitā pamatosiet
  • nākamajos teikumos nosaukti vairāki (piemēram 3) argumenti tādā secībā, kādā ar tiem tiks atklāts esejas saturs. Šiem teikumiem arī patiešām ir jānosauc šie pamatojumi. Apgalvojums, ka "šajā esejā es apskatīšu latviešu zemnieka dabu, vēsturiskās izmaiņas un mūsdienu konsekvences" nav uzskatāms par veiksmīgu. Daudz labāk būtu, piemēram, teikt: Pirmkārt vēlos demonstrēt, ka ideja par latviešiem kā zemnieku tautu ir aplams. Otrkārt - zemniecības nozīme latviešu dzīvē ir mainījusies, it īpaši pēdējo 100 gadu laikā. Un, treškārt - mūsdienās novērojamās sakritības ar 'zemnieku domāšanu' Latvijā ir tikai fragmentāras un tāpēc skaidrojumu labāk meklēt citur.'
  • Ievadam jābūt tādam, lai lasītājs gūtu visu būtiskāko informāciju par šajā esejā izvirzītajiem apgalvojumiem..

Iztirzājums (apgalvojumu, pierādījumu un piemēru, secinājumu izklāsts) (piemēram, 3 rindkopas)

  • Katrā no nākamajām trim rindkopām atklāts viens arguments (apgalvojums), kurš pierādīts ar faktiem un citiem piemēriem.
  • Ir ieteicams pirmajā rindkopas teikumā noformulēt galveno domu, bet ja šī galvenā doma nav pirmajā teikumā, piedomājiet pie tā, kur šī doma ir atklāta un kas tā vispār ir katrā konkrētā rindkopā

Nobeigums (Secinājumu un atziņu kopsavilkums, kas pierāda ievadā izteikto apgalvojumu)

Iepriekšējie secinājumi (katras iztirzājuma daļas pēdējais teikums) apkopoti kopsavilkumā, kas vai nu apstiprina vai noliedz ievadā izteikto apgalvojumu. Šos secinājumus labāk noformulēt kā pārfrāzējumus nevis tieši copy-paste no minētajām rindkopām. Nobeigumā var īsi ieskicēt arī citus aspektus, kas varētu tikt apskatīti, runājot par konkrēto pierādāmo apgalvojumu. 1 rindkopa

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License