Konferences un semināri

Rīgas Stradiņa universitātes Sociālās antropoloģijas programmas mācībspēki šī gada 18. un 19. oktobrī Neformalitātes izpētes dienu ietvaros rīko starptautisku konferenci “Apzinot neformalitāti DA un ZA Eiropā: antropoloģiski skatījumi” (Tracing Informality in Southeast and Northeast Europe: Anthropological Perspectives).

Balstoties sociālantropoloģiskos pētījumos, konferencē tiks analizēta formālo institūciju un neformālo prakšu saskarsme Dienvidaustrumeiropā un Ziemeļaustrumeiropā, kā arī apspriests formalitātes un neformalitātes kategoriju noderīgums. Pasākumā tiks arī apzināti gan vienojošie, gan atšķirīgie sadzīves aspekti abos reģionos, tādējādi vairojot salīdzinošo izpratni par sociālajiem procesiem šajās Eiropas daļās, tai skaitā Latvijā.
Konferences ievadlekciju 18.oktobrī plkst.18.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sniegs Gētingenes Universitātes (Georg-August-Universität Göttingen) lektore Čarna Brkoviča (Carna Brkovic) – viena no Eiropas antropoloģijas uzlecošajām zvaigznēm. Savā lekcijā viņa izvirzīs intriģējošu tēzi par Austrumeiropu kā reģionu, kas nevis mēģina panākt Rietumus, bet kurā pastāvošās neformālās prakses iezīmē potenciālas nākotnes tendences globālā mērogā. Plašāka informācija par lekciju LNB mājaslapā.
Savukārt 19.oktobrī plkst.10.30-17.00 starptautiska pētnieku grupa pulcēsies ES Mājā, lai prezentētu savus pētījumus par ikdienas dzīves neformālo prakšu daudzveidību Dienvidaustrumeiropā un Ziemeļaustrumeiropā un vilktu paralēles starp procesiem abos reģionos. Konferences programma, kā arī dalībnieku saraksts un prezentāciju kopsavilkumi pieejami konferences mājaslapā.
Pasākums notiks angļu valodā. Ieeja bez maksas.
Konference tapusi sadarbībā ar Maksa Planka Sociālās antropoloģijas institūtu un Latvijas Antropologu biedrību un ar Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja atbalstu. Konferenci finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Puzo
vl.usr|ozup.avei#vl.usr|ozup.avei


31.maijā plkst.18.00 lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas AsiaRes lasītavā pulcēsimies uz Centrāleiropas Universitātes asociētās profesores Guntras Aistaras lekciju un šogad iznākušās grāmatas "Organic Sovereignties: Struggles over Farming in an Age of Free Trade" atvēršanu.

Guntra Aistara ir vides antropoloģe, kuras pētniecības virziens apvieno politisko ekoloģiju, pārtikas apgādes suverenitāti un vides taisnīgumu. Arī par šo notikumu plašāku informāciju izsūtīsim, tam tuvojoties, taču jau tagad aicinām atzīmēt pasākumu savos kalendāros!


14.maijā plkst.18.00 LAB Medicīnas antropoloģijas sekcija aicina uz savu pirmo tikšanos - LU lektora Artūra Pokšāna lekciju “Medikalizācijas loma vardarbības depolitizēšanā", kam sekos iepazīšanās neformālākā gaisotnē.

Lekcija-diskusija notiks LU Humanitāro zinātņu fakultātē (Visvalža ielā 4a) 409. auditorijā. Darba valoda: angļu. Nedaudz plašāku informāciju izsūtīsim, pasākumam tuvojoties. Visi interesnti ir laipni aicināti, taču, ja plānojat ierasties, lūdzam sazināties ar Medicīnas antropoloģijas sekcijas koordinatori Karīnu Vasiļevsku-Dāsu, lai viņa var gūt priekšstatu par aptuveno dalībnieku skaitu.


Jau 8.maijā plkst. 18.00 aicinām uz LAB 2. terminoloģijas darbnīcu, kurā apspriedīsim latviski jau pieejamos šķirkļus un mēģināsim saprast, kuri šobrīd ir aktuālākie bez vienota tulkojuma.

Pirmajā darbnīcā izrunājām ētiskās un praktiskās pamatlietas darbnīcu turpmākai organizēšanai un norunājām tikties reizi mēnesī. (Pirmās tikšanās sarunas īsi ieskicēsim 2.darbnīcas sākumā.) Iepriekš plānojām darbnīcas strukturēt pa tēmām, taču diskusijās atklājās, ka šobrīd ir aktuālāk saprast, kas jau ir tulkots un pēc kādu šķirkļu tulkošanas mūsu vidū ir lielākais pieprasījums. Darbnīcā apkoposim aicinājumus pēc tulkojumiem, idejas tulkošanas metodoloģijām, ieteikumus noderīgām vārdnīcām un datubāzēm, kā arī potenciālajiem partneriem, strādājot pie noteiktas specifikas šķirkļiem. Darbnīca notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas 216.telpā (Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā 2.stāvā), un visi interesenti ir laipni gaidīti.


27.aprīlī, plkst. 14.00 Kino Bize (Elizabetes iela 37) aicinām uz tikšanos ar antropologu Frank Heidemann un viņa studentu (Amon Schöppel un Sina Weber) dokumentālās filmas "Dentro de Babylon" (Munich 2017, 39 min.) skatīšanos un apspriešanu!

Par filmu:
"Located in the mountains of Castilla-León at an altitude of 1000 meters, lies the romantic and secluded Spanish village Matavenero. This village represents many things: eco village, the utopia of a better life, retreat, a place of escapicism and world improvement, adventure and above all a lifelong school. Two students immerse themselves in the everyday life of Matavenero – into the atmosphere of a place that, in addition to idyll and community, is also characterized by the tensions of contradictory life plans and expectations of this (eco-) village."
Treileris: https://vimeo.com/188732332

Frank Heidemann ir antropoloģijas profesors Ludviga Maksimiliāna Universitātē Minhenē. Profesora pētniecības intereses saistās ar sajūtu antropoloģiju, vizuālo antropoloģiju un postkoloniālisma studijām, un viņa reģionālais fokuss ir Dienvidindija, Andamanu salas un Šrilanka.

Tikšanos rīko Latvijas Antropologu biedrība sadarbībā ar Kino Bize Rīgas Pasaules filmu festivāla ietvaros. Sarunas valoda: angļu.


Priecājamies pavēstīt, ka tiek atjaunota Latvijas Antropologu biedrības "Bērzu sulu" tradīcija - tas ir, neformālas tikšanās, kuru laikā LU un RSU antropoloģijas studenti vai programmu neseni beidzēji dalās stāstos par savām pētniecības tēmām.

Pirmā tikšanās notiks piektdien, 20.aprīlī, plkst.18.00 kafe-grāmatnīcā "Bolderāja" (Avotu ielā 29). Šoreiz dzirdēsim divu bijušo studentu stāstus. RSU Sociālās antropoloģijas maģistra studiju programmas beidzēja Krista Bērts vēstīs par savu maģistra darbu “Sociālo jeb attiecību tīklu nozīme ķīniešu sabiedrībā, tajos valdošā reciprocitāte un attiecību kultivēšanas prakses”, savukārt LU Kultūras un sociālās antropoloģijas maģistra studiju absolvents Jānis Meļņikovs runās par savu darbu "Cilvēki un Katoļu baznīca: veidojot attiecības caur laulību sagatavošanās kursu". Abām īslekcijām sekos neformāla diskusija.
Uzziniet vairāk par pasākumu un tam sekojiet "Bērzu sulām" izveidotajā Facebook "notikumā".


Ar lielu prieku 10.aprīlī plkst. 18.00 aicinām uz Oksfordas Universitātes asociētās profesores Daces Dzenovskas vieslekciju "Eiropeiskuma skola: Tolerance un citas politiskā liberālisma mācībstundas Latvijā".

Pasākuma laikā tiks prezentēta arī lektores jauniznākusī grāmata "School of Europeanness: Tolerance and Other Lessons in Political Liberalism in Latvia" (Cornell 2018).

Lekcija notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) lasītavā (M stāvā) akadēmisko lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" ietvaros. Pasākumu organizē Latvijas Antropologu biedrība un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs.

Vieslekcija notiks latviešu valodā. Apmeklējums ir bez maksas un iepriekšējas pieteikšanās.

Par lekciju:

Balstoties uz etnogrāfisku pētījumu par tolerances politikas ieviešanu Latvijā 2000. gadu vidū, šajā lekcijā Dace Dzenovska ieskicēs “faktiski eksistējošā” politiskā liberālisma kontūras pēc sociālisma sabrukuma. Dace Dzenovska argumentēs, ka etnogrāfiska pieeja liberalizācijas un Eiropeizācijas procesiem Latvijā ļauj saskatīt mūsdienu liberālās Eiropas pamatus veidojošo paradoksu: nepieciešamību pēc politisko kopienu un valstu robežu stiprināšanas un vienlaikus pastāvošo tiekšanos uz atvērtības un iekļaušanas vērtību institucionalizēšanu. Lekcija arī pavērs ieskatu pašreizējās liberālās demokrātijas krīzes veidošanās apstākļos.

Par lektori:
Dace Dzenovska (PhD sociālajā un kultūras antropoloģijā, Kalifornijas universitāte Berklijā) ir Oksfordas Universitātes asociētā profesore migrācijas antropoloģijā. Viņa specializējas politiskajā antropoloģijā, un viņas pētnieciskās intereses saistītas ar mobilitāti un migrāciju, valstiskuma un suverenitātes izpausmēm, kā arī liberalizācijas procesiem Latvijā.

Vairāk par jauniznākušo grāmatu Cornell University Press mājaslapā: http://www.cornellpress.cornell.edu/book/?GCOI=80140103882720&fa=author&person_id=5689
Pasākuma informācija atrodama arī Latvijas Antropologu biedrības Facebook lapā:
https://www.facebook.com/events/1995031390760257/


16.februārī plkst. 18.00 pulcēsimies uz izcilā Kalifornijas Universitātes Bērklijā vēstures profesora Jurija Sļozkina (Yuri Slezkine) vieslekciju "Krievijas revolūcijas dzīve un nāve" (The Life and Death of the Russian Revolution).

Lekcija balstīta Jurija Sļozkina 2017.gadā izdotajā grāmatā The House of Government: A Saga of the Russian Revolution, ko par gada grāmatu nodēvējuši tādi izdevumi kā Le Monde un kas iekļuvusi arī The New York Times editor's choice sarakstā.

Par lekciju:

Šajā lekcijā tiks apskatīta pirmo boļševiku dzīve kopš brīža, kad viņi iestājās apokaliptiskajā sektā, kas tolaik bija pazīstama kā “jauna veida partija”, līdz pat laikam, kad vairums šo aktīvistu tika arestēti par terorismu un nodevību. Lekcijā tiks runāts par saikni starp boļševiku privāto dzīvi un mileniārajām cerībām, vienlaikus cenšoties aizrakties līdz sociālisma priekšlaicīgās bojāejas cēloņiem. Lekcijas pamatā ir Sļozkina jaunā grāmata "The House of Government: A Saga of the Russian Revolution" (Princeton, 2017), kas ir vēsturiski etnogrāfisks pētījums Maskavas centra dzīvojamo ēku kompleksā, kur savulaik tikuši izmitināti partijas vadības pārstāvji, tostarp arī daži slaveni latviešu boļševiki.

Par lektoru:
Jurijs Sļozkins (Yuri Slezkine) ir vēstures profesors Kalifornijas Universitātē Bērklijā (University of California, Berkeley). Viņš ir trīs plaši lasītu un augsti novērtētu grāmatu autors. "Arctic Mirrors: Russia and the Small Peoples of the North" (Cornell, 1996) vēsta par Krievijas impērijas un padomju varas centieniem pārveidot ziemeļu tautas. "The Jewish Century" (Princeton, 2006) ir ieguvusi National Jewish Book Award (un tulkota arī lietuviski). Nesen iznākušo "The House of Government: A Saga of the Russian Revolution" (Princeton, 2017) par gada grāmatu atzinuši tādi izdevumi kā "The Guardian" un "Le Monde", un to savā redaktora izlasē iekļāvis arī "The New York Times". Vairāk informācijas par grāmatu (kā arī tās treileris!) pieejams izdevniecības mājaslapā: https://press.princeton.edu/titles/11056.html

Fantastiska iespēja gan vēstures (vieslektors vēstīs arī par latviešu boļševiku dzīvēm), gan starpdisciplināru sarunu entuziastiem.
Pasākums notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) lasītavā (M stāvā) akadēmisko lasījumu cikla “Stāsti par cilvēku” ietvaros.

Vieslekcija notiks angļu valodā. Diskusijas laikā jautājumus varēs uzdot arī krieviski. Ieeja bez maksas un iepriekšējas pieteikšanās. Vairāk informācijas par pasākumu mūsu Facebook lapā:
https://www.facebook.com/events/403819886743298/


Ar lielu prieku aicinām uz antropologa Patrika Lavioleta (Patrick Laviolette) vieslekciju "Stopēšana - no īkšķa līdz papēžiem" (Rules of Thumb: Auto-stop 'Carporeality').

Lekcija notiks 1.februārī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) lasītavā (M stāvā) akadēmisko lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" ietvaros.
Pasākumu organizē Latvijas Antropologu biedrība un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs.
Vieslekcija notiks angļu valodā. Apmeklējums ir bez maksas un iepriekšējas pieteikšanās.

Par lekciju:

"Jau nepilnu gadsimtu sabiedrības apziņā mīt visdažādākie viedokļi par stopēšanu. Šis neviennozīmīgi vērtētais bezmaksas pārvietošanās veids, kas no ceļotāja nepaģērē daudz vairāk, kā vien gaisā izslietu īkšķi, var materializēties dažādās, reizēm paradoksālās, formās. Tāpat kā vairumam citu motorizētu pārvietošanās veidu, stopēšanai ir nepieciešama autoceļu infrastruktūra. Tomēr stopētāju “anomālijas” pamatā ir tas, ka viņi, salīdzinājumā ar vidējo autobraucēju, izmanto vairākas autoceļu infrastruktūras dimensijas, neskatoties uz to, ka stopētāji ne tikai neseko, bet reizēm pat aktīvi pretojas šīs infrastruktūras ideoloģiskajiem pamatiem. Līdz ar to stopēšana var tikt skatīta kā limināla, antistrukturāla, piepilsētās mītoša parādība. Šo pārvietošanās veidu raksturo saikņu saraušana ar vietām, apvidiem, valstīm un robežām. Stopēšana var izvērsties par personīgo attiecību mīnu lauku, īpaši ja īkšķotājam un stūrētājam izrādās krasi atšķirīga izpratne par kādā valstī iesakņojušos hegemoniju un pretošanos tai. Balstoties autoetnogrāfiskās atmiņās un lauka darbā iegūtajos datos, šī lekcija pievērsīsies stopēšanas pieredzei Eiropā – ar piemēriem no Lielbritānijas, Beniluksa valstīm, Vācijas un Slovēnijas."

Par lektoru:
Patriks Laviolets (Patrick Laviolette) ieguvis doktora grādu University College London un kopš 2010. gada strādājis Tallinas Universitātē. Viņam ir starpdisciplināra pieredze materiālās un vizuālās kultūras studijās, kā arī medicīnas antropoloģijā un cilvēka ekoloģijā. Liela daļa viņa pētījumu analizē britu un eiropiešu identitātes veidošanos. Patriks ir divu 2011. gadā publicētu grāmatu autors: The Landscaping of Metaphor and Cultural Identity (Peter Lang) un Extreme Landscapes of Leisure: Not a Hap-Hazardous Sport (Ashgate). Viņa pētniecības intereses ietver kartes, intelektuālās biogrāfijas, kooperatīvu kustības, piedzīvojumu sportu un mūzikas telpas. Šobrīd Patriks raksta monogrāfiju, kuras provizoriskais nosaukums ir The Hitchhiking Diaries.

Kā ierasts, lekcijai sekos diskusija. Šoreiz ar savu komentāru to aizsāks Kristians Zalāns, kurš pasniedz kultūras un sociālo antropoloģiju Latvijas Universitātē un ar mainīgu regularitāti ir nodarbojies ar stopēšanu pēdējos desmit gadus. Viņa pētnieciskās intereses ietver varas attiecības pilsētā, attīstības problemātiku un afekta teoriju.
Vairāk par pasākumu šeit:
https://www.facebook.com/events/1245603698873852/


Aicinām uz publisku diskusiju par sociālo zinātņu pētījumu lomu arhitektūrā un pilsētplānošanā.

Pasākums notiks 2018.gada 5.janvārī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) lasītavā (M stāvā).
Sarunā piedalīsies arhitekte un urbānā dizainere Žumana Badada (Jomana Baddad), urbānais antropologs Viesturs Celmiņš un arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts.
Diskusiju cikla "Stāsti par cilvēku" ietvaros organizē Latvijas Antropologu biedrība un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs.
Pasākums notiks angļu valodā. Ieeja bez maksas.

Par diskusijas mēŗki stāsta Matīss Šteinerts:

"Vēsturiski pilsētplānotāji un arhitekti ilgstoši ir skatījušies uz telpu no augšas, kādas neeksistējošas vietas kaut kur virs zemes virsmas, no kurienes gluži kā ar rentgenu var redzēt cauri materiālajam telpas struktūrām. Tādā veidā radīti zīmējumi, ko saucam par plāniem, griezumiem un fasādēm. Lai gan tie ir neatsverami telpas aprakstīšanai, tie reti spēj dot ieskatu sabiedrības struktūrās un stāstos, ko piedzīvo cilvēki. Šajā diskusijā kopā tiks savesti arhitekti, sociālie antropologi un pilsētvides pētniecības interesenti, lai kopīgi dotu savu ieskatu par pētījumiem, kas var papildināt arhitektu un plānotāju skatu punktu ar cilvēcīgāku, “zemes” perspektīvu ar mērķi radīt cilvēcīgāku, noderīgāku un dzīvāku pilsētvidi."

Par dalībniekiem:
- Žumana Badada (Jomana Baddad) – arhitekte un urbānā dizainere. Pašlaik strādā pie kritiskās mantojuma kartēšanas kopprojekta sadarbībā ar CLUSTER Urbāno studiju laboratoriju Kairā (Cluster Cairo) un Kolumbijas Universitātes telpiskās izpētes centru (Center for Spatial Research at Columbia University), Ņujorkā. Projekts tiek realizēts Ammānā sadarbībā ar StudioX Amman.
- Matīss Šteinerts – arhitekts/antropologs. Prezentēs savu jaunāko pētījumu “Pilsētas audekls. Rīgas Kongresu nama priekšlaukuma arhitektoniskā un antropoloģiskā izpēte”.
- Viesturs Celmiņš – urbānais antropologs, doktorants un vairāku pētījumu autors, tajā skaitā par Daugavas kreisā krasta attīstību pēc Rail Baltic projekta ieviešanas.

Pasākuma informācija atrodama arī Latvijas Antropologu biedrības Facebook lapā:

https://www.facebook.com/events/1553340314783055/


Aicinām uz Tallinas Universitātes asociētā profesora Karlo A. Kubero (Carlo A. Cubero) vieslekciju "Mana viesuļvētru dienasgrāmata" (My hurricane diary) par neseno viesuļvētru sekām Puertoriko.

Lekcija notiks 4.decembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) lasītavā (M stāvā) akadēmisko lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" ietvaros. Pasākumu organizē Latvijas Antropologu biedrība un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs.

Vieslekcija notiks angļu valodā. Apmeklējums ir bez maksas un iepriekšējas pieteikšanās.

Par lekciju:

"2017.gada vētru sezona Atlantijas okeānā nodarīja vislielākos postījumus, kādi jelkad dokumentēti šajā teritorijā. Septembrī divas 5.kategorijas viesuļvētras šķērsoja vairākas Karību jūras salas, nodarot līdz šim nepieredzētus postījumus, kā arī izraisot ekoloģisku un humanitāru krīzi.
Esmu veltījis digitālu dienasgrāmatu regulāriem pārskatiem par viesuļvētras nodarītajiem postījumiem Puertoriko arhipelāgā. Šajā sarunā es apskatīšu biežāk sastopamos stlistiskos paņēmienus, kas tiek izmantoti šīs dabas katastrofas aprakstos un reportāžās, kā arī salīdzināšu tos ar pašu puertorikāņu un diasporu piedzīvoto.
Es izvirzu divas tēzes. Pirmkārt, lai gan plašsaziņas līdzekļi galvenokārt koncentrējas uz tūlītēju viesuļvētras seku atspoguļošanu, pēc katastrofas piedzīvotais ir skaidri izcēlis pretrunīgās un komplicētās attiecības starp Puertoriko un ASV, kā arī plašāku Karību jūras reģionu, vienlaikus izceļot diasporas lomu šīs salas identitātes politikā. Otrkārt, es oponēšu “atgūšanās politikas” idejai, kas tiek sludināta starptautiskajos medijos. Vēl jo vairāk – es runāšu par to, ka “atgūšanās” no šāda mēroga dabas katastrofas nemaz nav iespējama."

Par lektoru:
Karlo A. Kubero (Carlo A. Cubero) is sociālās un kultūras antropoloģjas asociētais profesors Tallinas Universitātē. Viņš ir ieguvis doktora grādu sociālajā antropoloģijā ar uzsvaru uz vizuālo mediju lietojumu Mančesteras Universitātē, kur specializējās mūsdienu Karību un vizuālajā antropoloģijā.


Ar lielu prieku aicinām uz Gētes Universitātes Frankfurtē pētnieces

Zuzannes Fēlingsas (Susanne Fehlings) vieslekciju “Visi ir mājās: armēņu tun (māja) un tās nozīme armēņu identitātes veidošanā” (Everyone is at home: The Armenian tun [house] and its role in the making of Armenian identity).

Lekcija notiks 26. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) lasītavā (M stāvā) akadēmisko lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" ietvaros. Pasākumu organizē Latvijas Antropologu biedrība un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs sadarbībā ar Armēnijas vēstniecību.

Vieslekcija notiks angļu valodā. Apmeklējums ir bez maksas un iepriekšējas pieteikšanās.

Pētniece par lekciju:

“Šajā lekcijā runāšu par armēņu jēdzienu tun (māja) un tā nozīmi Erevānas pilsētas iedzīvotājiem. Karstena un Hjū-Džounss (1995) mājai kā izpētes objektam piedēvē trīs dimensijas:
1) tā ir fiziska konstrukcija,
2) tā pārstāv sociālu grupu, un
3) tā iemieso kādu kultūras kategoriju.
Atsaucoties uz Hardenbergu (2007), es šo sarakstu papildinātu ar vēl divām dimensijām:
4) “ideja” un 5) “vērtība”.
Hardenbergam tā sauktā “ietverošā māja” ir “veidojums, kas atspoguļo sabiedrību un kuru veido rituālu, mijiedarbības, laulības, jēdzienu, utt., atspoguļojumi” (2007: 167). Tā iekļauj “visaptverošu un simbolisku sociālās pasaules kārtību, integrē sabiedrību Visumā un ieņem savu vietu hierarhiski strukturētu kontekstu sistēmā” (2007: 158-159). Paturot prātā šīs definīcijas, varam secināt, ka māju būvēšana tiek izmantota kā sociāls apzīmējums un pārstāv sabiedrības grupas, to morālās gaidas un vērtības. Tādējādi antropoloģisks skatījums uz Erevānas ēkām un pilsētplānošanu ļauj izprast, kā tiek iztēlotas privātās un publiskās telpas un to mijiedarbība. Armēņu jēdziens tun sniedz ieskatu ikdienas dzīvē un atklāj, kā ar mājas jēdzienu saistītās radniecības saites veido Armēnijas sabiedrību, kā arī strukturē un stratificē pilsētvidi.”

Par lektori:
Zuzanne Fēlingsa (Susanne Fehlings) ir Gētes Universitātes Frankfurtē Sociālās un kultūras antropoloģijas nodaļas pētniece, kā arī koordinatore Volkswagen fonda finansētajam projektam “Neformālie tirgi un tirdzniecība Centrālāzijā un Kaukāzā”.
Fēlingsa ir studējusi Tībingenē, Maskavā un Parīzē, kā arī veikusi ilgstošus lauka pētījumus Krimā, Armēnijā un Gruzijā. Pētnieciskās intereses: Kaukāzs, Centrālāzija, ekonomikas un urbānā antropoloģija.

Pasākuma informācija atrodama Latvijas Antropologu biedrības Facebook lapā:
https://www.facebook.com/events/1883918465269533/


Aicinām uz Oksfordas Universitātes pēcdoktorantūras pētnieka

Marka Stenforda (Mark Stanford) vieslekciju “Morāles kulturālā evolūcija: ķīniešu partikulārisms un kultūras epidemioloģija” (The cultural evolution of morality: Chinese particularism and the epidemiology of culture).

Lekcija notiks 26. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) lasītavā (M stāvā) akadēmisko lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" ietvaros.
Pasākums notiks angļu valodā. Apmeklējums ir bez maksas un iepriekšējas pieteikšanās.

Par lekciju:

“Ķīnas sabiedrības struktūras un psiholoģijas pētījumi nu jau vairāk kā gadsimta garumā ir izgaismojuši virkni īpašību, kas vērojamas plašā laika un telpas diapazonā – tās veido savdabīgu personalizēta partikulārisma paveidu, saskaņā ar kuru morālie pienākumi sakņojas un izpaužas konkrētās starppersonu attiecībās, nevis ir balstīti universālos noteikumos. Lai gan šī struktūra nav nemainīga, tās neparastā stabilitāte prasa skaidrojumu. Savā lekcijā es izvirzīšu tēzi, ka šīs struktūras sistēmiskā daba nav nejauša un ka tās elementi ir izveidojuši pamatu pašstiprinošai dinamikai, kas pārliecinoši dominē pār citiem uzvedības modeļiem. Lauka darbs, ko veicu 2011.-2014.gadā jauno Ķīnas kooperatīvu kustības vidē, ļāva pētīt šīs sistēmas pozīciju nostiprināšanos iepretim tādām konkurējošām morālajām sistēmām kā kooperatīvisms, kā arī identificēt apstākļus, kuros vērojama šīs sistēmas vājināšanās. Plašākā kontekstā mans pētījums pievēršas kultūras evolūcijas jēdziena un, citējot Danu Sperberu,'epidemioloģiskās' kultūras izpētes metodes potenciālam.”

Par lektoru:
Marks Stenfords (Mark Stanford) ir pēcdoktorantūras pētnieks kognitīvajā antropoloģijā Oksfordas Universitātē. 2017.gadā ieguvis doktora grādu sociālajā antropoloģijā Londonas Ekonomikas augstskolā. Marks ir veicis etnogrāfisko lauka darbu Ķīnā, pētot pārmaiņas morālajā psiholoģijā un kolektīvās sadarbības problēmas kooperatīvos. Marka pētījumu centrā ir evolucionārās teorijas, kognitivās psiholoģijas un sociālo zinātņu satikšanās. Īpaši viņu interesē tas, kā sadarbības evolūcijas petījumi var ne tikai skaidrot kultūru variāciju, bet arī palīdzēt politikas veidotājiem risināt praktiskus jautājumus.

Sekojiet LAB jaunumiem arī mūsu Facebook lapā
https://www.facebook.com/LatvianAssociationOfAnthropologists/


Latvijas Antropologu biedrība aicina visus interesentus uz neformālu sarunu par tēmu

“Grāds antropoloģijā. Ko tālāk?”

Pasākums notiks 16.septembrī plkst. 11.00 LU Humanitāro un sociālo zinību centra 327.telpā (Kalpaka bulvārī 4).
Sarunas galvenais mērķis ir izzināt un apspriest darba iespējas Latvijā pēc antropologa izglītības iegūšanas. Runāsim par antropoloģijas zināšanu pielietošanu Latvijā veiktos pētījumos un darba tirgū kopumā, kā arī savas nišas un uzņēmējdarbības veidošanu, izmantojot pieredzi, izglītību un metodes, kas gūtas, studējot antropoloģiju.

Pasākuma laikā savā pieredzē dalīsies dažādu jomu pārstāvji, kas ieguvuši antropologa izglītību un šobrīd aktīvi darbojas Latvijā. Uzklausīsim un iedvesmosimies arī no igauņu kolēģu pieredzes, veidojot Lietišķās antropoloģijas centru Tartu.

Laipni aicināts ikviens, kas vēlētos dalīties savā darba gājumā pēc antropologa izglītības iegūšanas, kā arī, protams, disciplīnas entuziasti, kas vēl ir pārdomās par šī ceļa uzsākšanu. Iepazīsimies un dalīsimies atziņās!

Pasākumā ar savu pieredzi dalīsies:
Anita Beikule strādā SIA “Grupa93.” Viņa ir pilsētplānotāja un sociālā antropoloģe.
Dr. Agnese Cimdiņa ir vecākā padomniece Norvēģijas Karalistes vēstniecībā Latvijā uzņēmējdarbības un Norvēģijas Grantu jautājumos, valdes locekle Norvēģijas Tirdzniecības Kamerā Latvijā, pētniece un docente
Anita Kundrāte ir projektu direktore SIA "AC Konsultācijas." Viņa darbojas projektu un pētījumu izstrādē publiskajam un privātajam sektoram, aptverot šādas jomas: infrastruktūras attīstība un plānošana, darba tirgus izpēte un prognozēšana u.c.
Ieva Lange strādā kinoteātrī "Kino Bize", rīko Rīgas Pasaules filmu festivālu un darbojas Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma komandā. Tukšo ēku atdzīvināšanas kustības "Free Riga" apkaimes rezidente.
Elīna Ozoliņa ir SIA “Jaunrades laboratorija” valdes locekle. Uzņēmums nodarbojas ar tirgus un klientu izpēti, kā arī ar padziļinātās ekspertīzes pētījumiem publiskajā sektorā.
Māris Prombergs ir kinoteātra "Kino Bize" direktors.
Dr. Ieva Raubiško ir sociālā uzņēmēja - SIA “Hummus” jeb Humusa komandas vadītāja. Uzņēmums nodarbojas ar Tuvo Austrumu ēdienu gatavošanu, iesaistot darbā cilvēkus no Tuvo Austrumu reģiona, kas ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā.
Kristīne Rolle ir pētniece, kuras pētnieciskā pieredze un interese ir sociālie jautājumi (ģimene, pierobežas un lauku saimniecības), izglītība un vide.
Keiu Telve ir Igaunijas Lietišķās antropoloģijas centra (http://www.antropoloogia.ee/en/) līdzdibinātāja. 2015. gadā viņa ieguva maģistra grādu etnoloģijā Tartu Universitātē un šobrīd doktorantūrā studē etnoloģiju un cilvēka ģeogrāfiju Tartu Universitātē un Austrumsomijas Universitātē.

Ar lielu prieku aicinām jūs uz LAB un LNB akadēmisko lasījumu cikla “Stāsti par cilvēku” lekciju “Sekss, invaliditāte un iesaistes ētika” (Sex, disability and the ethics of engagement), ar ko uzstāsies plaši pazīstamais antropologs Dons Kuliks (Don Kulick).

Lekcija notiks 22.maijā plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču zālē (-1.stāvā).
Par lektoru:

Dons Kuliks ir izcils antropoloģijas profesors Upsalas Universitātē. Viņa pētījumi un publikācijas aptver plašu tematisko un disciplināro spektru. Dons Kuliks ir rakstījis par valodas socializāciju, valodu nāvi, lokālām kristietības formām, seksa industriju un prostitūciju, refleksīvo epistemoloģiju, resnuma studijām un dzīvnieku studijām. Viņš ir veicis plašus antropoloģiskos lauka pētījumus Papua Jaungvinejā, Brazīlijā un Skandināvijā.

Par lekciju:

“Savā lekcijā runāšu par nesen Zviedrijā un Dānijā veiktā seksualitātes un invaliditātes salīdzinošā pētījuma (Kulick and Rydström 2015) rezultātiem. Es apskatīšu to, kā smagas invaliditātes skartu pieaugušo indivīdu dzimumdzīve tiek atbalstīta Dānijā, un pretnostatīšu šos procesus Zviedrijā īstenotajai dzimumdzīves apspiešanas politikai. Mana galvenā tēze – invaliditātes skarto personu seksualitāte ir nevis tiesību, bet gan sociālā taisnīguma jautājums".

Ieeja bez maksas. Lekcija notiks angļu valodā.
Informācija par pasākumu atrodama arī pielikumā, kā arī Latvijas Antropologu biedrības Facebook lapā: https://www.facebook.com/events/628127737380317/

Aicinām jūs atzīmēt savos kalendāros nākamo Latvijas Antropologu biedrības organizēto publisko lekciju "Daudzsugu Amazone: animisma un antropomorfisma satikšanās" (Multispecies Amazon: Encounters betwee animism and anthropomorphism).

Lekcija notiks 28. februārī plkst. 19:00 grāmatnīcā "Bolderāja" (Avotu ielā 29).

Lektors Parīds Boletins (Paride Bollettin) 2011. gadā ir ieguvis doktora grādu sociālajā antropoloģijā Sjēnas Universitātē Itālijā. Šobrīd ir Amerikas Studiju centra Itālijā vadītājs pētniecības jautājumos. Pašreizējas pētniecības intereses saistās ar cilvēku un “ārpuscilvēku” kolektīviem, kā arī dialogu starp iedzimto grupu etnoloģiju un zinātnes antropoloģiju.

Antropoloģijas pētījumu spektrs arvien vairāk ietver ne tikai cilvēcisko mijiedarbību, bet arī saskarsmi starp cilvēcisko un pārējo. Amazones reģionā debates šajā jomā ir radījušas ietekmīgu teorētisko virzienu, kas piedāvā jaunu redzējumu attiecībā uz tādiem jēdzieniem kā animisms un daba. Lekcijā tiks apskatīti etnogrāfiskie piemēri no Amerikas indiāņu kopienas Mebengokré, kā arī debatēs izkristalizējušies ierosinājumi atteikties no stingras robežšķirtnes starp cilvēcisko un pārējo.
Papildinot etnogrāfiskos pētījumus ar “āpuscilvēciskiem” elementiem, tiek bagātināts Amazones mūžamežu cilšu izpētes līdzšinējais tvērums. Tāpat arī aktuālie etoloģijas pētījumi aicina pārskatīt antropomorfisma jēdzienu, piešķirot tam epistēmisku dzīvnieku skatupunkta atklāsmi, tādejādi paplašinot dabas uztveri. Lekcijā tiks apspriesti saskarsmes un pārpratumu līkloči, kas cieši saistīti ar animismā un antropomorfismā balstītu dzīvnieku pasaules uztveri, izvirzot tēzi par Amazones mūžamežu kā vienotas dzīves telpas un daudzsugu fenomena izpēti.

Ieeja bez maksas. Pasākums notiks angļu valodā.
Informācija par pasākumu arī pielikumā, kā arī Satori: http://www.satori.lv/raksts/12540
Latvijas Antropologu biedrības jaunumiem esat laipni aicināti sekot arī LAB Facebook lapā: https://www.facebook.com/LatvianAssociationOfAnthropologists/

Aicinām jūs uz šī gada pirmo Latvijas Antropologu biedrības akadēmisko lasījumu cikla „Stāsti par cilvēku” lekciju:

“Garšas ceļojums pāri paaudzēm un robežām: Kioto šefpavāri un Japānas Kulinārijas akadēmija”(Transmitting Taste across Generations and Borders: Kyoto Chefs and the Japanese Culinary Academy).

Lekcija notiks 21.februārī plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas AsiaRes lasītavā (M stāvā).

Lektors Gregs de Sent-Morīss (Greg de St. Maurice) ir pēcdoktorantūras zinātniskais līdzgaitnieks Rjūkoku Universitātes Garšas Pētniecības centrā Japānā. 2015.gadā ieguvis doktora grādu kultūras antropoloģijā Pitsburgas Universitātē. Grega pētījumu uzmanības centrā ir pārtikas ceļu un lauksaimniecības sistēmu dinamika mūsdienu globalizācijas kontekstā.

Kā jaunai auditorijai iemācīt novērtēt specifisku garšu paleti, ja garšām, ko vēlaties piedāvāt, trūkst ierasto trekno, saldo un sāļo ātro uzkodu un pusfabrikātu garšu pievilcības?

Šī lekcija un diskusija piedāvās etnogrāfisku piemērizpēti no Japānas Kulinārijas akadēmijas – šefpavāru un pētnieku vadītas bezpeļņas organizācijas, kas aktīvi cenšas uzrunāt jaunāko paaudzi un ārvalstu šefpavārus. Lektors analizēs Akadēmijas garšu mācīšanas stratēģijas garšu globālās hierarhijas kontekstā, atsaucoties uz akadēmijas publikāciju “The Complete Japanese Cuisine”, Kioto pilsētas skolām izstrādāto Pārtikas izglītības mācību programmu, kā arī uz speciāli veidoto darba vīzu programmu ārvalstu pavāriem. Lekcijas laikā tiks argumentēts, ka izpratne par garšu kā multisensoru, sociālkulturālu faktoru un globālās politikas un ekonomikas veidotu, palīdz mums saprast, kā garšas izjūtas mainās un kādas stratēģijas šo procesu ietekmē.

Ieeja bez maksas. Pasākums notiks angļu valodā.
Sekojiet informācijai mūsu Facebook lapai:
https://www.facebook.com/events/1287332911345990/

Laipni gaidām ikvienu interesentu!

Ceturtdien, 10. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) AsiaRes lasītavā notiks Karalienes Margaretas Universitātes (Queen Margaret University, Skotija, Lielbritānija) pētnieces Nikolas Vidālas (Nicole Vidal) lekcija “Promoting indigenous rights and maternal health in the Peruvian Andes”.

Īss lekcijas kopsavilkums:

Despite its status as a middle income country, Peru has one of the highest maternal mortality rates in the Americas. In the Andes region, poor, rural indigenous women are more likely to die from pregnancy related complications than their urban counterparts because they are denied the same level of maternal health services other women in the country receive. Barriers to care are often a result of institutional exclusion specific to the indigenous population. This can occur, for example, when there is a failure to provide socio-culturally appropriate care. Such failures point to potential weaknesses at the facility level, where health providers might not always meet the needs or expectations of local populations. As indigenous peoples often rely on traditional healing systems alongside western biomedical care, it is important to develop strategies that incorporate local knowledge into wider health systems. Drawing on examples from a study which examined the role and experiences of indigenous community health workers as frontline providers of maternal care, this presentation demonstrates the benefits and challenges community level actors face in shaping the way health services are provided to indigenous communities.

Šī ir LNB Nozaru literatūras centra un Latvijas Antropologu biedrības akadēmisko lasījumu cikla “Stāsti par cilvēku” 2016. gada otrā lekcija.

Ieeja bez maksas. Lekcija notiks angļu valodā

3 lekciju kurss: HUMANITĀRO ZINĀTŅU METODES BIZNESA IZAICINĀJUMU RISINĀŠANĀ

Lekciju kursā runāsim par to, kā gūt priekšrocības biznesā, izmantojot neierastu skatpunktu uz ierastām lietām izmantojot sociālās antropoloģijas perspektīvu. Kursa mērķis ir rosināt idejas par to, kā biznesa jomā pielietot jaunas perspektīvas par biznesa vidi, klientu vajadzībām un motivāciju. Kurss piedāvās ieskatu humanitāro zinātņu metožu pielietojumā kā alternatīvai ierastajām praksēm mārketinga un tirgus pētījumu jomā. Kursa sākums 2016.gada 1.novembrī.

Kursa apraksts atrodams šeit: http://www.openminded.lv/kurss/metodes/

Kursa autore Latvijas antropologu biedrības biedre Elīna Ozoliņa.

Antropoloģijas vasaras skola Čolēnos, 2016

“Latvija: austrumos vai rietumos?”

Lai reģistrētos vasaras skolai, klikšķiniet šeit

Čolēni, (Inešu pagasts, Vecpiebalgas novads)

5.-7. augusts

Mūsdienu lielā tautu staigāšana, ko tautas valodā sauc arī par Eiropas Bēgļu Krīzi, izraisīja ne vienu vien diskusiju, par austrumiem, rietumiem, to iespējamo sadursmi un šīs sadrusmes nenovēršami dramatisko iznākumu. Latvijas un Baltijas atrašanās nereti tikusi raksturota kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Tomēr par šādu tiltu vēlas pieteikties teju visas teritorijas starp Vīni un Ulanbatoru. Padomju Savienībai Baltija bija Rietumi, kamēr Rietumeiropai Baltija vienmēr bijusi ja ne gluži Austrumi, tad “uz Austrumiem” noteikti. 2016. gada Antropolģijas vasaras skola Čolēnos aicina kliedēt šo ontoloģisko miglu, diskutējot un ieklausoties dažādu nozaru speciālistu priekšlasījumos.

Programmā:

1) Īpaši uzaicināti lektori:

Prof. Mārtiņš Boiko stāstīs par Baltijas termina rašanos un transformāciju

Doc. Agnese Cimdiņa stāstīst par bilaterālajām attiecībām starp Austrumiem un Rietumiem un antropologu iesaisti šajā dialogā

Dr. Marija Golubeva sniegs vēsturisku un politoloģisku ieskatu jautājuma būtībā

Doc. Jānis Pleps (jurists) skatīsies uz Latvijas ģeogrāfisko novietojumu no juridiskā aspekta.

Ieva Puzo pastāstīs par to, kā Latvija un Baltija izskatās no Japānas

Doc. Klāvs Sedlenieks sniegs ievadvārdus un vispārējo ģeogrāfisko ievirzi

Viktors Valgums (arhitekts) sniegs ieskatu jautājumā, vai Latvija ir Rietumos vai Austrumos no arhitektūras viedokļa

2) Studentu sekcija:

Jaunais kolēģi (ar to tiek saprasti visu līmeņu studenti un nesenie absolventi)! Vasaras skolas izdošanos lielā mērā nodrošina studentu uzstāšanās, kurās viņi stāsta par to, ko izpētījuši (piem. par ko rakstījuši maģistra, bakalaura, doktora darbu). Ja Tev ir ko teikt (saistībā ar ģeogrāfiskiem virzieniem vai ar to nekādi nesaistīti), piesakies dalībai studentu sesijā.

3) Radošais uzdevums “lauka darbs” ar ekspotīciju Inešos un radošu atskaites sniegšanu

4) Filmu programma sadarbībā ar Kino Bize

4) Ikrīta jogas nodarbības tiem, kam patīk celties agrāk

5) Ikvakara intelektuālas sarunas “Līdz rīta gaismai”

Reģistrēšanās vasaras skolai līdz 2016. gada 1. augustam

Lai reģistrētos vasaras skolai, klikšķiniet šeit

Vietu skaits ierobežots; ja pieteikušos skaits būs lielāks nekā Čolēnu kapacitāte, priekšroka tiks dota esošajiem antropoloģijas studentiem.


Ceturtdien, 28. janvārī, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) AsiaRes lasītavā notiks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieka Alda Pūteļa lekcija „Kam vajadzīga folklora?”

Aktualizējot tematu, A. Pūtelis saka: “Ir pamats domāt, ka folklora kā parādība tika pamanīta zināmā mērā politisku iemeslu dēļ. Arī latviešu kultūras gadījumā tai bijusi politiska loma. Kad nepieciešamība pēc nacionālas kultūras kā argumenta mazinās, rodas jautājums, kāds varētu būt folkloras un tās izpētes turpmākais liktenis.”

Šī ir LNB Nozaru literatūras centra un Latvijas Antropologu biedrības akadēmisko lasījumu cikla “Stāsti par cilvēku” 2016. gada pirmā lekcija.

Ieeja bez maksas.

Ceturtdien, 29. oktobrī plkst 18:00 Žoama Evansa Pima (Joam Evans Pim) lekcija "Apšaubot iedzimtās vardarbības mitoloģiju: kā uzskati par cilvēka dabu veido mūsu pasauli" (Challenging the Mythology of Innate Violence: How Views on Human Nature Shape our World), Latvijas Nacionālās Bibliotēkas AsiaRes lasītavas telpās.

Beyond the stereotypical Hobbes-Rousseau debate on human nature, entrenched views on innate violence significantly shape today's societies, influencing aspects ranging from our defense and security policies and criminal justice systems, to early childhood parenting practices and educational institutions. But, setting the philosophical debate aside, and turning to the rich ethnographic data from the sample of societies that some anthropologists have labeled as "peaceful", can we find some clues to solve the epidemic of violence that storms our world? Can the practices of simple hunter-gatherers and other forms of social organization help us identify heuristic models to build more empathic, resilient and peaceful communities in our present societies?

Par lektoru:

"Joám Evans Pim is Director of the Center for Global Nonkilling, a Hawaii-based research and policy organization in special consultative status with the United Nations. He is also CGNK's focal person at the World Health Organization's Violence Prevention Alliance. Simultaneously, he teaches on nonviolence action and the anthropology of peaceful societies at Åbo Akademi University's Master's Programme in Peace, Mediation and Conflict Research, in Finland. He has edited a number of publications on the promotion of killing-free societies, including Nonkilling Security and the State (2013), which discusses alternatives to military defense. He has also contributed to the The Oxford International Encyclopedia of Peace (2010) and SAGE's Encyclopedia of Political Science (2011). Before joining CGNK, he directed the Galizan Institute for International Security and Peace Studies."

Ieeja bez maksas. Pasākums notiks angļu valodā.
Laipni gaidām ikvienu interesentu!

Otrdien, 16. jūnijā, Latvijas antropologu biedrība aicina piedalīties Mančestras universitātes sociālās antropoloģijas doktora līmeņa studentes Elviras Wepfer lekcijā „Living 'Free and Real': An Eco-Community's Response to the Euro Crisis in Greece”, kas notiks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (Visvalža ielā 4a) 422. auditorijā plkst. 18:00.

“As multiple financial crises shake modern consumerist lifestyles and as evidence of climate change is becoming ever more tangible, socio-economic precariousness and environmental degradation pose two of the most pressing issues the post-industrial world currently confronts. Responding to both issues, various eco-projects across the world have for some forty years been attempting to combine social justice and ecological sustainability to form alternative economic relations.
Eco-communities are typically discontent with mainstream capitalist policies as they are recognised to be socially, financially and ecologically unsustainable. In Greece, where eco-communities form a very recent phenomenon, the emergence of such projects seems timely in the light of the recent euro crisis and the ensuing austerity measures, which enhanced food precariousness and joblessness across the nation. One exemplary community on Greece’s second-largest island declares their ideals to be ‘Freedom of Resources for Everyone Everywhere and Respect, Equality, Awareness, and Learning’. The emerging acronym constitutes their name, Free&Real.”

Ieeja bez maksas. Pasākums notiks angļu valodā.
Laipni gaidām ikvienu interesentu!

Otrdien, 12. maijā, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 11. stāvā notiks Latvijas Antropologu biedrības un LNB Nozaru literatūras centra un akadēmisko lasījumu cikla „Stāsti par cilvēku” ceturtā lekcija

Cikla ceturtajā sarunā ar lasījumu Pēc pilsētas izsalkušie: Amazones modernitātes analīze no bērnu skatpunkta („Hungry for concrete: a child-centred analysis of Amazonian modernity”) uzstāsies Kamilla Morelli (Camilla Morelli), Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore, Mančesteras universitātes antropoloģijas doktora grāda ieguvēja, kas veikusi pētniecisko lauka darbu Amazones tropu mežos.

„Children and youth constitute the largest demographic of most Amazonian populations, and yet their voices, thoughts and perspectives received little or no attention in the regional literature. My aim is to analyse how young Amazonians contribute to ongoing processes of socioeconomic transformation in the region, and how their ways of acting and being are opening up, or closing off, certain possibilities for the future of society. By proposing an investigation into sensorial realms of cognition and expression, I discuss how Matses children learn to desire—or literally ‘bunquioe’, to be hungry for—the nonindigenous world of cities, concrete, electric light, television, clothing and so forth, while they move away from the lifestyle of older generations. This will demonstrate that children do not passively reproduce the world of adults, but actively shape the environments wherein they dwell and set up the ground for new forms of life.”

SVARĪGI! Saistībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē drošības pasākumiem lūgums ņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu.
Apmeklētājiem lūgums ierasties laicīgi (17:45) un pulcēties LNB 1. stāvā pie reģistratūras (ieeja no Valguma ielas).

Ieeja bez maksas. Pasākums notiks angļu valodā.
Laipni gaidām ikvienu interesentu!

Otrdien, 21. aprīlī plkst. 18.00 Latvijas Antropologu biedrības un LNB Nozaru literatūras centra akadēmisko lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" trešā lekcija

UZMANĪBU: šoreiz lekcija notiek Latvijas Universitātes centrālās ēkas (Raiņa bulvāris 19) Teoloģijas fakultātes 161. telpā plkst. 18:00.
Cikla trešajā sarunā uzstāsies Rīgas Stradiņa Universitātes viespasniedzēja un Sofijas universitātes Tokijā pēcdoktorantūras pētniece Maja Veselič ar lasījumu „How can you mend a broken heart? Rethinking disaster trauma and recovery from Japanese Buddhist perspective”.

„The devastating tsunami and nuclear meltdown that hit the coast of Northeast Japan in March 2011 resulted in an enormous loss of human life, the destruction of homes and livelihoods and, through death and displacement, the disruption of family and communal bonds. Like in the aftermaths of other disasters, the experiences of the survivors have been termed primarily in the vocabulary of victimhood and trauma. Through the examination of support activities carried out by Japanese Buddhist priests and their notions of proper care, this talk aims to engage critically with the increasingly global medical and social discourses of trauma and recovery.”

Ieeja bez maksas. Pasākums notiks angļu valodā.
Laipni gaidām ikvienu interesentu!

Vairāk par pasākumu šeit: http://www.facebook.com/events/689706827842120/

Rīgas Pasaules filmu festivāls, 16. - 19. aprīlis, Elizabetes ielā 37

no 16. līdz 19. aprīlim norisināsies otrais Rīgas Pasaules filmu festivāls, ko rīko Kino Bize sadarbībā ar Tallinas Universitātes Antropoloģijas nodaļas direktoru Karlo Kubero un Latvijas Antropologu biedrību. Festivāls iezīmēs arī kinoteātra Kino Bize atvēršanu jaunajās telpās Elizabetes ielā 37.

Festivāla tēma: Reālā režija (Directing the Real). Vai un kādā mērā zināšanas dokumentālajā kino iespējams nodot, izmantojot fikciju, imitāciju, aktiermākslu, performanci, sadarbību.

Festivāla laikā pēcpusdienās ar lekcijām uzstāsies vizuālās antropoloģijas lektori Pīters Krovfords (Peter I. Crawford, Ārhusas Universitāte) un Johannes Sjobergs (Johannes Sjoberg, Mančestras Universitāte), kā arī igauņu animators Prīts Tenders (Priit Tender), kas vairākkārtēji darbojies dokumentālā kino laukā. Vakaros būs filmu seansi un Q&A ar režisoriem klātienē vai tiešsaistē (Skype) uz ekrāna.

Vairāk info Kino Bize mājaslapā

Lai festivāls veiksmīgi norisinātos, rīkotāji aicina iesaistīties brīvprātīgos, kas:
koordinētu komunikāciju ar režisoriem Skaipā;
koordinētu festivāla viesus;
izmitinātu pie sevis lektorus uz 2-3 naktīm.

Interesentiem lūgums sazināties ar Māri Prombergu [mprombergs at gmail.com]

Otrdien, 24. martā plkst 18.00 LNB Dr Lauren Monsen Rhodes priekšlasījums "Appropriation, Adaptation, Imperial Nostalgia and the (black) African “Other”: An Ethnographic Critique of the Work of Janek Simon."

Otrdien, 24. martā, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 11. stāvā notiks LNB Nozaru literatūras centra un Latvijas Antropologu biedrības akadēmisko lasījumu cikla „Stāsti par cilvēku” nu jau otrā lekcija, kurā uzstāsies Latvijas Universitātes docente un Vašingtonas universitātes antropoloģijas doktora grāda ieguvēja Lauren Monsein Rhodes.

„Poļu mākslinieks Janeks Simons pats sevi dēvē par „sociologu, radikālo tūristu un mākslas tūristu”, kurš šobrīd pētnieciski pievēršas koloniālajai nostaļģijai, poļu identitātei un Āfrikas vietai (austrum-)eiropiešu iztēlēs. Divi no viņa pēdējiem darbiem („Janek was Here” un „Ashes and Diamonds”) šobrīd apskatāmi arī kim? Laikmetīgā mākslas centra izstādē „Sabiedrība darbībā”. Arī kultūras antropoloģijā šīs tēmas ir svarīgas, it īpaši vēsturiskā koloniālisma attiecību kontekstā. Šīs attiecības bieži ir radījušas vainas sajūtu antropologu vidū un veicinājušas apzināšanos, kā kultūrantropologi ietekmē pētāmās sabiedrības un kultūras. Izmantojot etnogrāfisko kritiku par to, kā tiek formulēti „citi”, un skatījumu uz imperiālo nostaļģiju, šī lasījuma laikā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem: Kā pielietot etnogrāfisko kritiku veicot mākslas kritiku? Kāda loma ir (tumšādaino) Āfrikas „citiem” dažādos etnogrāfijas aprakstos un mākslas izstādēs?
Lektore aicina klausītājus apmeklēt minēto kim? Laikmetīgā mākslas centra izstādi pirms lekcijas: http://www.kim.lv/izstades/sobrid/1

Laipni gaidām ikvienu interesentu! Pasākums notiks angļu valodā. Ja nepieciešams, tulkošana tiks nodrošināta individuāli uz vietas. Ieeja bez maksas.

Būtiski! Saistībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē lūgums ņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu. Pasākuma dalībniekiem lūgums ierasties laicīgi (17:50) un pulcēties LNB 1. stāvā pie reģistratūras (ieeja no Valguma ielas).

Otrdien, 24. februārī, plkst 18.00 LNB 11. stāvā Jāņa Stroda lasījums "Mednieki-vācēji, dalīšanās ar pārtiku un evolūcija" Ciklā Stāsti par cilvēku

Otrdien, 24. februārī, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 11. stāvā notiks LNB Nozaru literatūras centra un Latvijas Antropologu biedrības akadēmisko lasījumu cikla „Stāsti par cilvēku” pirmā lekcija. Tā mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar Latvijā un ārzemēs veiktajiem antropoloģiskajiem pētījumiem un veicināt starpdisciplināru sadarbību dažādu nozaru pārstāvju vidū. Ieeja bez maksas.

Cikla pirmajā sarunā ar lasījumu „Mednieki-vācēji, dalīšanās ar pārtiku un evolūcija” uzstāsies Londonas Universitātes koledžas evolucionārās antropoloģijas doktorantūras students Jānis Strods.

„Dalīšanās ar pārtiku cilvēkos un dzīvniekos ilgu laiku ir bijusi šķietamās pretrunās ar dabiskās izlases pamatprincipiem. Īpaši spilgtas dalīšanās izpausmes, piemēram, pieprasījuma dalīšanās mūsdienu mednieku-vācēju vidū, liek apvienot teorētiskus modeļus par sadarbības evolūciju ar lauka novērojumiem un mērījumiem, lai piedāvātu ticamu izskaidrojumu šim fenomenam. Šajā stāstā gūsiet īsu ieskatu bioloģiskās antropoloģijas metodēs un teorijās, ar ko dalīšanās ar pārtiku tiek izskaidrota šobrīd, kā arī padziļināti izvērtēsiet vienu no šīm idejām,” stāsta J. Strods.

Laipni gaidām ikvienu interesentu, ieeja bez maksas!

Pasākuma dalībniekiem lūgums pulcēties LNB 1. stāvā pie reģistratūras (ieeja no Valguma ielas).

Būtiski! Saistībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē lūgums ņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu.

17.februārī lekcija "Antropoloģija un antropofāgija: kanibālisma intelektuālā vēsture"

Papildinot "Bērzu sulas" iesākto lekciju ciklu, RSU antropoloģijas maģistrantūras students Kristaps Zālītis sniegs interesantu ieskatu kanibālisma intektuālajā vēsturē.
Uz tikšanos 17.februārī plkst. 19:00 Stokholmas ekonomikas augstskolā, Rīgā, Strēlnieku ielā 4a, W32 auditorijā!

Lasījumā paredzēts ieskicēt sekojošas tēmas:

kāpēc tiek runāts par vairākiem kanibālismiem; kā cilvēku ēšanu uztvēra grieķi, romieši un kristieši; kā kanibālismu skaidro dažādas antropoloģijas skolas; kādi argumenti tiek lietoti kanibālisma aizstāvībai; kā kanibālisms atspoguļots literatūras klasikā; kāpēc cilvēku ēdājus netiesā par kanibālismu; vai sociāli akceptēts kanibālisms vispār ir pastāvējis?

6. janvārī plkst 19.00 Divas lekcijas bārā Chomsky - par brīvprātīgām bezbērnu sievietēm un nāvi pansionātā

Šā gada 6.janvārī bārā Chomsky, Rīgā, Lāčplēša ielā 68, plkst. 19.00 notiks jauno sociālantropologu atvērtā lekciju cikla „Bērzu sula” lasījumi, kuros ar saviem pētījumiem, atklājumiem un to laikā piedzīvoto dalīsies Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropoloģijas programmas absolventes Elīna Kursīte un Anna Žabicka.

I lekcija

Pētījums ir par bezbērnu sievietēm Latvijā, kuras brīvprātīgi izvēlējušās bērnus neradīt. Maģistra darba mērķis bija izprast, kāpēc sievietes šobrīd, kad ir salīdzinoši viegla vecākotības pragmatiskā puse, tomēr labprātīgi atsakās no maternitātes, kādi ir iemesli viņu brīvprātīgajai bezbērnotībai un kāda ir līdzcilvēku attieksme pret šo lēmumu. Elīnas Kursītes maģistra darbs: „Brīvprātīgās bezbērnu sievietes Latvijā"

II lekcija

„2013.gadā, veicot pētījumu vienā no Latvijas sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām, izjutu, ka „atgādinājums” par pašas mirstību tur ir uz katra soļa. Tomēr pārsteidzoši šķita, ka vietā, kur nāve tiek piedzīvota tik bieži, tā savā ziņā ir ļoti neredzama. Iepazītā pansionāta ikdiena un cilvēki raisīja jautājumu, kā tur konstruētā sadzīve un vienlaicīgā nāves klātesamība un neesamība ietekmē vai veido tur dzīvojošo veco cilvēku ikdienu un dzīves uztveri?” Annas Žabickas maģistra darbs: „Dzīve nāves spogulī – dzīves un nāves sociālā konstruēšana sociālās aprūpes centrā”.


Dr Jeppe Trolle Linnet publiskā lekcija "Counter Culture Coziness"

RSU vieslektora antropologa Jeppe Trolle Linnnet publiskā lekcija "Counter Culture Coziness"

Kur – bārs Chomsky, Lāčplēša iela 68, Rīga
Kad – 2014. gada 21. oktobris
Cikos - 19.00

Vairāk par lekciju.

How do places happen, and how do they achieve their own distinctive vibe? What are the sensory and cultural triggers that deliver an immediate experience of pleasure, for example when we enter a café? The perception of atmosphere is multisensory, and the consumer experience of coziness relies on a presence of home-like signs and practices, that becomes precarious when subjected to commercial purposes. This talk on cozy atmosphere takes place in a venue itself characterized by the authenticity of counter culture. The talk will be a brief field excursion; and the audience is invited to co-explore the symbolism and material effects whereby atmosphere comes about.

Vairāk par Dr Jeppe Trolle Linnet

Dr. Jeppe Trolle Linnet is an anthropologist studying consumer culture, the everyday experience of urban ambience, and the relationship between home life, family norms and socioeconomic frameworks. He has published about coziness, which in Denmark has a particular cultural form known as “hygge” (2011: "Money can't buy me hygge: Danish middle-class consumption, egalitarianism and the sanctity of inner space." Social Analysis 55(2): 21-44). New work is forthoming in Ambiences (http://ambiances.revues.org/?lang=en). He is also preparing a monograph on the same issue. He did fieldwork in Riga in 2000, studying a pro-EU NGO for his master ́s thesis. Available on www.anthrobase.com.

Contact: jeppe.linnet at gmail.com

Antropologu lekcijas ciklā „Bērzu sula”, vasaras sesija 10. jūlijs - 7. augusts

Kur – bārs Chomsky, Lāčplēša iela 68, Rīga
Kad – 2014. gada 10. jūlijs, 17., jūlijs un 7. augusts
Cikos - 19.00

10.jūljs plkst. 19:00

Daina Bērziņa un Elīna Bauze-Krastiņa

Vakara sarunu tēma: "Cilvēks ar dievu ik dienu": Dzīves reliģiskās kopienās.

Cilvēku, kuri dzīvo stingrā reliģiskā kopienā, pasaules redzējums nebeidzas tikai ar materiālo pasauli. Nemateriālas enerģijas un pārliecība par pēcnāves eksistenci iespaido veidu kā ticīgie izvēlas vadīt savu ikdienas zemes dzīvi. Zināšanas par dieva un kosmosa likumiem viņiem liek atturēties no nemiermīlības vai grēka domās, vārdos un darbos.
Reliģiskas institūcijas ticīgo pievēršana “vienīgajam patiesajam” Jēzus vai Budas ceļam var kļūt par pavisam praktisku līdzekli kā panākt no kopienā iesaistītajiem vēlamo – čaklu, uzticamu un paklausīgu sekotāju un darbinieku.

Daina Bērziņa, maģistra darbs "Viņu ikdiena ir kā misija, kā pārejas rituāls. Un izrādās, ka viņi nav šeit, lai mūs pievērstu! Mormoņu misionāri Latvijā."

Īss apraksts:

Gandrīz ikviens ielās kaut reizi ir pamanījis akurāti, pat profesionāli tērptos jauniešus, kuri lauzītā latviešu vai krievu valodā piedāvā izlasīt viņu grāmatu vai parunāt par Jēzu Kristu. Mani viņi nekad nebija uzrunājuši, es aizgāju pati. Izrādās, ka šie jaunieši nedrīkst klausīties mūziku un lasīt grāmatas. Izrādās, ka viņu dienas ritms ir sadalīts ik pa stundai divu gadu garumā. Izrādās, ka viņi vairs netiek saukti vārdā un sazvanīties ar ģimeni drīkst tikai divas reizes gadā. Un galu galā izrādās, ka viņi nebūt neatrodas šeit, Rīgas misijā, tikai, lai nestu Jēzus vārdu pasaulē, pievērstu vietējos un popularizētu savu ticību. To, kāpēc viņi ir atbraukuši, atklāšu jums klātienē.

Elīna Bauze-Krastiņa, maģistra darbs: “Miers iekšā un miers ārā”: Miera vērtības un prakses budistu templī, Taizemē

Īss apraksts:

Vai ir iespējams pilnīgs miers pasaulē? Cilvēki, kuri dzīvo Taizemes budistu templī Damakaija un tā apakšorganizācijā Miera Revolūcija saka, ka tas ir iespējams!
Pētījuma mērķis bija saprast, ko cilvēki, kuri veltījuši savas dienas, lai padarītu pasauli miermīlīgāku, domā, kas ir miers un kā viņi to mēģina sasniegt. Pētījumā atklājās, ka mieru var iegūt vadoties pēc ārējās vai iekšējās miera sistēmas. Tempļa ārējās miera sistēmas sekotāji piekrīt pasaules kārtībai, kad miers ir nodrošināms bez vajadzības pastāvīgi domāt pašam, bet tikai paklausīt stingriem varas (Budas, augstākās garīdzniecības un laju elites) dotiem priekšrakstiem. Ārējais miers ir klusums un pastāvošās kārtības saglabāšana. Savukārt iekšējās miera sistēmas piekritēji uzsver, ka institūcijai nav tik liela nozīme, bet miers pasaulē sākas ar iekšējo, mistisko cilvēka piedzīvojumu, meditācijas laikā savienojoties ar kosmisko miera enerģiju. Mistiķu miers ir rūpēšanās, vienlīdzība un mīlestība.

17.jūlijs plkst. 19:00

Liene Blauzde un Aija Rūse

Vakara sarunu tēma: “Ceļš un galamērķi.”

Laiks un telpa skar visus mūsu ikdienas dzīves aspektus, tāpēc veids, kā indivīdi un sabiedrība kopumā patērē, uztver, komunicē un piedzīvo laiku un telpu, nosaka arī indivīdu un grupu attiecības. Vienlaikus cilvēku ikdienu veido dažādas tradīcijas, izpratnes, ieradumi un pieņemti kanoni, kas veido konkrētu izpratni par laiku, telpu un vietu kurā dzīvojam.

Liene Blauzde, maģistra darbs: Uzgaidāmo telpu šeit nav – tad vispār būtu “vāks”: cīņa par laiku un telpu Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā

Īss apraksts:

“Stacija ir kā organisms, kas elpo pa vairāk nekā desmit durvīm, regulāri ieelpojot sevī un izelpojot cilvēku masas. Durvis veras, aizveras, kā žaunas ik pa brīdim aprijot un izspļaujot kādu bariņu cilvēku. Tā ir konstanta apmaiņa, dažu brīdi pat šķiet, ka tu fiziski spēj izjust šo pulsāciju, šo ritmu, kas ietver sevī ārkārtīgu dažādību, kur “saduras” cilvēki ar dažādiem mērķiem, ar dažādām esībām, ar dažādu ritmu, kopīgi veidojot stacijas mutuļojošo organisko sistēmu.”
Lekcijā pētījuma autore stāstīs par to, kas veido un nosaka ikdienas darbu un konfliktus Rīgas Centrālajā stacijā, kas pēc apmeklētāju skaita dienā un gadā ir lielākā iestāde Latvijā ar dažādu un dinamisku sabiedrību.

Aija Rūse, maģistra darbs: „„Te ir labākā vieta pasaulē.” Nepilsētnieku pārceļošana uz Latvijas laukiem”

Īss apraksts:

Kas raksturo īstu pilsētnieku, tāpat kā īstu laucinieku? Ir dzirdēts: „Esmu pilsētnieks un ēdu tikai baltmaizi” vai, piemēram, „Viņam ir plata laucinieka seja”. Šiem apzīmējumiem nav noteiktu kritēriju, tā ir iekšēja izjūta, paša apliecinājums par piederību konkrētai vietai – pilsētai vai laukiem. Tomēr, mūsdienu dinamiskais dzīvesveids aicina ļauties mobilitātes iespējām, ne vienu reizi vien dzīves laikā mainot dzīves vietu. Katrā jaunā vietā rodas individuāla dzīves telpa, taču tikpat nozīmīga ir piederība vietējai sabiedrībai. Vai apliecinot to, ka tagad indivīds pieder citai vietai, viņš būtu jādēvē savādāk? Vai pilsētnieks, kas pārcēlies uz laukiem pārtop par laucinieku? Lekcijā pētījuma autore stāstīs par tiem kas nesen pārcēlušies no pilsētas uz laukiem, jeb nepilsētniekiem.

7.augusts plkst.19:00

Matīss Šteinerts un Līga Rudzīte

Vakara sarunu tēma: “Cilvēki ceļā: publiskums un privātums no Latvijas līdz Mongolijai”

Matīss Šteinerts, maģistra darbs: Ceļš: privāto un publisko telpu sadursme

Īss apraksts:

Iedomājaties, ka jūs ejat pa vecu, pamestu šoseju mežā. Tās segums ir sadrupis un caur plaisām spraucās zāles stiebri. Kuram pietika prāta izmest mežā lielceļu?.. ar visām mājām un to iemītniekiem? Izrādās ka Latvijas šoseju malās mētājas ne tikai cigarešu izdeguļi, bet arī pamestu ceļu posmi - vecu ceļu veļi, kas ir liecinieki laucinieku privāto un publisko telpu pārveidei.
Šī lekcija būs ceļojuma uz pierobežu analīze un teorētiska interpretācija, kas virzās no translokālā uz lokālo pāri redzamām un neredzamām telpas un attiecību robežām. Autors meklēs cilvēciskas attiecības mūsdienu mobilitātes apstākļos. Plašākā mērogā tiks skaidroti iemesli attiecību iršanai intensīvas lauku saraušanās apstākļos."

Līga Rudzīte maģistra darbs: “Kā galva ar kājām vietu dalīja: ķermeniskās prakses un attīstības sadarbība Mongolijā”

Īss apraksts:

Mongolijā aptuveni trešdaļa iedzīvotāju ir nomadi, kas regulāri pārvietojas starp savām ziemas un vasaras apmetnēm, līdzi ņemot visu savu iedzīvi, ko var sapakot un izpakot pāris stundu laikā. Lielākā daļa pārējo divu trešdaļu mongoļu ikdienā pārvietojas pa pilsētu sastrēgušajiem ceļiem un pārējās valsts smilšainajiem bezceļiem ar sabiedrisko un privāto transportu. Esot starp cilvēkiem uz ceļa, izrādās, ka privātais ne vienmēr ir privāts, bet ar šķietami publisko reizēm ir vērts būt uzmanīgam.
Šis būs stāsts par to, ko var un nevar izzināt, pievēršot uzmanību savām ķermeņa izjūtām, mācoties braukt transportā tāpat, kā to dara citi pasažieri Mongolijā. Analizējot iemiesoto pieredzi transportā, atklāsies gan ārzemniekiem neizprotamā nekārtība, gan mongoļu lietu kārtība - vietas dalīšana, galvas un kāju hierarhija un vārda došanas prakses. Pa vidu visam tam būs stāsts arī par privātumu vietā, kur cilvēki nostājas tik cieši blakus, ka pat mazliet uzmin virsū.


Informācija par notikumiem, kuri tika izziņoti šajā mājaslapā, ir atrodama šeit

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License