Programmas vērtējums

[Fragments no pašnovērtējuma ziņojuma]
7.2. Studējošo aptauju analīze

Programmas un kursu izvērtēšanai ir izmantota aptauja un fokusa grupu diskusijas instrumentāriji (skat. pielikumu). Aptauja ļauj vērtēt kursa kvalitāti, pasniedzēju sagatavotību, apmācību metodes, kursa vietu programmas struktūrā, kā arī analizēt kursa satura subjektīvo uztveri un ieteikumus pasniedzējiem. Aptauju rezultāti ir pieejami studiju programmu direktorei un attiecīgo kursu pasniedzējiem kursa uzlabošanai. Fokusa grupas diskusiju metode ļauj novērtēt programmu kopumā, izvērtēt programmas fokusa atbilstību studentu gaidām un tā īstenošanai, izvērtēt programmas mērķu sasniegšanu (analītiskuma, radošuma, kritiskas pieejas, sadarbības, rakstības un runas prasmes), programmas tehnisko nodrošinājumu. Divās diskusijās piedalījās attiecīgi 9 un 7 studenti. Fokusa grupas diskusijas pēc sagatavota plāna vadīja maģistra studiju programmas studenti Viesturs Vēveris un Māra Pinka. Aptaujā piedalījās 16 bakalaura līmeņa un 11 maģistra līmeņa studenti.

7.2.1. Bakalaura līmeņa studiju programmas vērtējums

Studentu motivācija, gaidas un apmierinātība
Saskaņā ar fokusa grupas diskusijas datiem motivācija studēt antropoloģiju studentiem ir bijusi atšķirīga. Ja vienam iepriekš nav bijis skaidrs, ko šīs studijas īsti aptver, tad citam tā ir bijusi mērķtiecīga virzība uz pētniecisku darbību, vēlmi apgūt tieši antropoloģijas pētniecības metodes. Teorētiskās zināšanas, ceļošanas pieredze un klasiķu darbi arī izskanēja kā antropoloģijas studiju izvēles pamatojums. Vienā gadījumā antropoloģija tiek uztverta kā prestiža studiju nozare.

Studenti sevišķi atzinīgi vērtē studiju otro semestri, kad studiju priekšmeti kļuvuši „antropoloģiskāki” (pirmajā semestrī dominē LU studiju ievada kursi). Daļai studentu daži pirmā semestra studiju kursi nav bijuši noderīgi vai ar antropoloģijas studijām pārāk maz saistīti. Studentu iepriekšējā izglītība nav bijusi viendabīga un daļa studentu akadēmiskās rakstības, kritiskās domāšanas, filozofijas pamatus un interneta etiķeti ir apguvuši vidusskolā. Studenti, kuri pēc pirmā semestra ir atstājuši studijas, tika raksturoti kā „meklētāji”, taču studenti arī norādīja ka vispārinošie kursi nesniedz labu sākotnējo ieskatu izvēlētajā studiju programmā, lai turpinātu maksāt par studijām arī nākamajā semestrī. Antropoloģijas studijas visbiežāk tiek raksturotas kā „plašums”, „brīvība”, dažādība” un tiek atzinīgi vērtēta antropoloģijas perspektīva, raugoties uz sabiedrības procesiem (kā pozitīvs apstiprinājums gaidītajam, iestājoties LU).

Studiju procesā gūts priekšstats par to, kā antropoloģija ir pielietojama, veidojot karjeru vai apvienojot ar jau esošo darbu. Turklāt studenti saskata iespējas dažādi izmantot jauniegūtās zināšanas. Diskusijā studenti norāda, ka veiksmīgai pētnieciskai darbībai ir vajadzīgs personīgais fokuss un interese. 2010. gada februārī programmu docētāju organizētā antropoloģijas sekcija LU konferences ietvaros ir radījusi plašāku skatījumu par antropoloģijas metodēm un veicinājusi pašu studentu idejas par nākotnes iespējām.

Studiju literatūra
Studentu vērtējumā studiju literatūra angļu valodā no vienas puses palīdz nodrošināt studiju kvalitāti, bet no otras puses – reizēm sagādā grūtības, tādēļ būtu nepieciešams, ka tekstu sarežģītības līmenis tiktu palielināts pakāpeniski. Tiek arī norādīts par nepieciešamību pirmajā semestrī iekļaut angļu valodas kursu vai rast iespēju nodrošināt sagatavošanās kursu pirms studiju uzsākšanas. Kā norāda divas studentes nepieciešamība pēc angļu valodas zināšanām ir lielāka nekā norādīts iestāšanās prasībās. Patlaban programmas plānojums ļauj apgūt angļu valodu kā C daļas izvēles priekšmetu jau pirmajā semestrī. Savukārt īpaša antropoloģijas angļu valodas kursa izveide neattaisnojas no studiju kursu organizācijas efektivitātes viedokļa, jo studentu skaits tajā būtu nepietiekams un līdz ar to neatbilstu LU normatīviem.

Pasniedzēju darba un kursu kvalitātes vērtējums
Vērtējot pasniedzēju sniegumu, studenti galvenokārt vadās no kursā sniegto prasmju un zināšanu lietderības. Studenti diskusijā augstu vērtēja kursu saistību ar antropoloģiskām zināšanām, līdz ar to atzinīgāk novērtēja tos kursus, kuros, lai arī pasniedzēju kvalifikācija nav saistīta ar antropoloģijas nozari, pasniedzēji salāgoja attiecīgo priekšmetu ar antropoloģisku perspektīvu. Studentu vērtējums par kursu saturu jau semestra laikā tika pārrunāts ar pasniedzējiem; tā rezultātā tika palielināts praktisko un radošo uzdevumu proporcija kursos. Diskusijās antropoloģijas kursu pasniedzēju sagatavotība netika apšaubīta.

Aptaujas dati liecina, ka studenti, vērtējot studiju kursus, ir pauduši kritisku attieksmi pret pasniedzēju darbu, kas liecina par studentu aktīvu attieksmi pret studiju procesu. Sīkāk apskatīti divi specializācijas kursi un sniegts vispārējs aptaujas datu apkopojums par citiem kursiem. Abos kursos augstu vērtējumu saņem pasniedzēja gatavošanās lekcijām un kursa nepieciešamības vērtējums. Studenti kritiskāk vērtē kursa saturu, izklāsta skaidrību, lekciju izpildījumu, semināru kvalitāti (zemākajam vērtējumam sasniedzot 3,75). Kursa pārbaudes formas atzinīgāk vērtē studenti ar augstāku vērtējumu (vidēji (3,83)). Kursa novērtējumā pārbaudes formas atzinīgāk vērtē studenti ar augstāku vērtējumu, taču norāda uz grūtībām saprast testa jautājumu formulēšanu (vidēji (3,73)). Lai nodrošinātu vienotu terminoloģiju un mazinātu grūtības, kas rodas apgūstot kursu latviešu un angļu valodā bez specializētas terminoloģijas vārdnīcas, nepieciešams kursa pamatliteratūru nodrošināt latviešu valodā. Sadarbojoties ar citiem antropoloģijas docētājiem, patlaban šādu antropoloģijas ievada tulkojumu gatavo programmas docētāja Agnese Cimdiņa. Studenti kursa novērtējumā norāda, ka nepieciešams labāk formulēt pārbaudes jautājumus, kuru regularitāte (pārbaude par literatūras apguvi katru nedēļu) studentus motivē labāk apgūt kursa vielu. Apgūstot tālāku specializāciju antropoloģijā, studenti atzīst, ka tikai ar nākamo semestri labāk izprot abu ievada kursu nozīmi sagatavošanā tālākām studijām. Līdz ar to var secināt, ka pārskats par programmas uzbūvi un katra kursa nozīmi ir jāskaidro labāk. Studentu komentāri par kursa saturu norāda par atšķirīgām interesēm un priekšzināšanām, kas ievada kursos specialitātē ir jāizlīdzina.

Analizējot citu kursu saturu un kvalitāti, studenti augsti vērtē pasniedzēja atsaucību un motivāciju, ko vienlaicīgi saista ar izklāsta skaidrību un kursa saturu. Kopumā zemāk tiek vērtēti tie kursi, kur pasniedzēji formālāk lasa lekcijas un neatsaucas uz studentu vajadzībām. Studenti nodala pasniedzēja vispārējo kompetenci un kursa pasniegšanas veidu, atzīstot, ka ne vienmēr pasniedzējiem izdodas kompetenci pilnā mērā nodot studentiem. Piemēram, komentējot kursa Ievads antīkajā pasaulē stiprās un vājās puses, kāds students raksta: “Veiksmīgs gājiens, ka mēs redzējām antīkās pasaules antropoloģiju. Mūs nemācīja zubrīt tekstus, mūs mācīja domāt tā, kā agrāk domāja antīkā pasaulē. Iztēloties to pasauli, sataustīt to, iemīlēt zinātni, vislabākie novēlējumi pasniedzējām!” Studentu vērtējumā ir kursi, kuru saturā jāuzsver antropoloģiska perspektīva. Jānorāda, ka aptaujas dati ir izsūtīti pasniedzējiem, kas palīdzēs pilnveidot kursu kvalitāti.

Identificēti trīs kursi (divi programmas A un viens B daļā), kur pasniedzēju vērtējums vidēji svārstās 2,5-3 ballu robežās 5 ballu sistēmā. Viens no zemāk vērtētajiem A daļas kursiem ir fakultātē vairākām studiju programmām kopēji lasīts kurss, tā vērtējumu ietekmējis arī studentu lielais skaits auditorijā un satura vispārēja virzība. Savukārt B daļas kurss ir iekļauts programmā no citas studiju programmas A daļas, tāpēc, nevienojoties par kursa pasniegšanas stilu maiņu, kurss būtu pārceļams uz brīvās izvēles (C) daļu. Ne mazāk svarīgs ir atbalsts studentu augsti vērtētajiem kursiem un savstarpējas mācīšanās tradīcijas veidošanai, organizējot lekciju vizitācijas, kas pagājušā semestrī notikušas vien atsevišķos gadījumos.

Studenti augsti vērtē tās semināra nodarbības, kurās studenti darbojās grupās. Studenti atzina, ka semināru izdošanās ir atkarīga no tā, cik cītīgi paši studenti sagatavojušies un vai ir izlasījuši uzdotos tekstus. Saskaņā ar aptaujas datiem nepietiekams semināru skaits kursā samazina kursa apgūšanas kvalitāti.

Tehniskais studiju nodrošinājums
Studentu atsauksmes par Moodle vides izmantošanu studijām ir ļoti pozitīvas. Interneta vietne ir ērta gan komunikācijā ar pasniedzējiem, gan citā informācijas apmaiņā un iespējā pildīt mājas darbus. Jāatzīmē, ka studenti savstarpējai neformālajai komunikācijai izmanto draugiem.lv vietni, kas funkcionē kā autonoms informācijas apmaiņas un palīdzības tīkls, kurā studenti savā lokā apspriež studiju kursu jautājumus un programmas organizāciju. Studentiem vienojoties un vajadzības gadījumā daļa jautājumu tiek pārrunāti ar programmas direktori.

Diskusijā studenti izsaka vajadzības pēc savas studiju telpas un skapīša, kur glabāt kolektīvi iegādās mantas un personiskās lietas. Studenti vēlētos arī antropologu „stūrīti” bibliotēkas lasītavā, lai varētu kolektīvi mācīties. Ja pirmajā studiju semestrī izdevies šādu studiju telpu nodrošināt, tad pēc fakultāšu apvienošanas šāda iespēja ir sarežģītāka. Studenti diskusijā atzīmē dažas pasniedzēju kļūmes ar tehniku un uztver tehnoloģiju izmantošanu studiju darbā kā pašsaprotamu lietu.

7.2.2. Maģistra līmeņa studiju programmas vērtējums

Studentu motivācija, gaidas un apmierinātība
Saskaņā ar fokusa grupas diskusijas datiem studentu sākotnējā motivācija studijām bijusi „interese”. Diskusijas laikā plašāki motivācijas iemesli netiek apspriesti, taču diskusijas vadītājs atzīmē, šo interesi var formulēt kā “iepriekšējās pieredzes noteiktu vēlmi pamēģināt jaunu piedāvājumu apstākļos, kad līdzšinējās iespējas nav sniegušas vajadzīgās atbildes”.

Interesi ir veidojusi antropologu kopienas darbošanās Latvijā. Studentiem ir bijusi vispārēja vēlme mācīties Latvijā labu pasniedzēju vadībā. Atšķirībā no bakalaura studentiem, maģistra līmeņa studijas piedāvā arī RSU īstenotā programma un studentiem ir nācies izšķirties par labu vienai no programmām. Latvijas Universitātes piedāvājumu studenti izvēlējušies ar „pazīstamāku studiju vidi”, kā arī antropoloģija studijas seko kā gluži loģisks solis augstākajā izglītībā pēc citas humanitārās vai/un sociālās izglītības. Cits priekšstats, kas vilinājis studēt, ir gaidas, ka antropoloģija ir/būs „rīks”, paņēmienu un perspektīvu apvienojums, ko varētu piemērot savām profesionālajām interesēm vai esošajām vai iespējamām darbavietām.

Attiecībā uz gaidām diskusijas dalībnieki ir piesardzīgāki. Daļa atzīst, ka īpašu gaidu nav bijis, bet daļa atzīst, ka vēlas apgūt „kritiskas domāšanas fokusu”. Studenti nejūtas vīlušies studiju gaitā, taču sagaida vēl kādu piedāvājumu. Salīdzinot ar bakalaura līmeņa studentiem, maģistra līmeņa studentu prasības ir augstākas, taču pretēji bakalauriem, ieņem pasīvāku pozīciju to precīzā formulēšanā un sniegto piedāvājumu atstāj pasniedzēju ziņā.

Grūtības studijās
Studenti atzīst, ka studijas ir intensīvas. Daļa studentu diskusijā atzīst, ka rudens semestrī apsvēruši pamest studijas intensīvo un prasīgo apmācību dēļ. Taču pieskaņojoties studiju ritmam, šādas vēlmes vairs nav.

Pasniedzēju darba un kursu kvalitātes vērtējums
Visi diskusijas dalībnieki, kuriem ir pastāvīgas darbavietas, norādīja, ka pasniedzējiem laicīgāk jāplāno uzdevumus. Rudens semestrī, uzsākot programmu, daļa e-kursa satura tika veidota paralēli kursa lasīšanas laikam. Studentu iebildumi tika uzklausīti jau iepriekšējā semestrī un patlaban e-kursu plānošana norit raitāk. Studenti vēlas maksimālu e-kursa plānojamību arī semestra garumā, saskaņojot studijas ar darba plāniem ilgtermiņā. Lielākā daļa diskusijas dalībnieku atzina, ka šādas prasības ir pārmērīgas. E-kursa veidošana ir darbietilpīgs process un jautājums tiek risināts pakāpeniski – studiju programmai attīstoties, ar katru semestri palielinās pilnībā izstrādātu e-kursu skaits.

Diskusijas dalībnieki kopumā ir apmierināti ar pasniedzēju darba kvalitāti, tomēr viņi vēlētos pasniedzēju dažādošanu. Apmierinātību ar kursu dažādiem kvalitātes aspektiem apliecina arī aptaujas rezultāti. Vidējais kvalitātes vērtējums kursos svārstās starp 4 un 5 ballēm. Līdz 3,8 ballēm tiek novērtēti tikai daži kursi vienā kvalitātes aspektā – kādā kursā zem 4 ballēm vērtēti semināri, teoriju kursā – izklāsta skaidrība, bet vēl citā – lekciju izpildījums. Jāpiebilst, ka vērtējums krasi atšķiras studentu pašu vidū – divi aptaujas dalībnieki kopumā kritiskāk vērtē dažus kursus, kamēr vairākums dalībnieku kursus vērtē augstu.

Kopumā studenti augstu vērtē pārbaudes darbus visa semestra garumā. Līdzīgi kā bakalauriem, bet retāk studenti vēlas precīzāku jautājumu formulējumu. Studenti atzinīgi vērtē pasniedzēju plašākus komentārus par mājas darbiem.

Programmas saturā studenti vēlas vairāk etnogrāfijas kursu, salīdzinājumam atsaucoties uz RSU antropoloģijas studentiem piedāvātajiem reģionu studiju kursiem. Studenti ir labi informēti par RSU programmas saturu un norāda, ka vēlas apgūt līdzīgas tēmas, taču saturā konkrētākus un labāk fokusētus kursus. Šo problēmu iespējams risināt ar ERASMUS līgumu palīdzību, piesaistot Tallinas Universitātes un Vītauta Dižā universitātes studentus. Studenti atbalsta arī ideju rīkot etnogrāfisko filmu vakarus un stāstījumus, kas papildinātu studiju procesu.

Studenti gan diskusijā, gan aptaujā kritiski vērtē metožu kursa saturu, uzskatot, ka pietrūkst sagatavotības lauka darba metodēs. Lai arī rudens semestrī bijuši metožu kursi, studenti nav guvuši pārliecība par to pilnīgu apgūšanu. Secināms, ka jāmaina metožu kursa saturs, vairāk uzmanības pievēršot kursa literatūras apspriešanai. Vērtējot kursus, studenti ir ieteikuši interesantas apmācību metodes un lomu spēles labākai studentu sagatavošanai lauka darbam.

Daļa maģistra studiju programmas studentu bakalaura studiju laikā nav pietiekami apguvuši akadēmiskās rakstības prasmes, tādēļ rodas grūtības ar akadēmiskās rakstības standartiem, norādot, ka pasniedzēji nevienādi vērtē studentu akadēmiskās rakstības prasmes. Lai uzlabotu studentu akadēmiskās rakstības prasmes, jau rudens semestra laikā kursā Antropoloģijas lauka darbs II ir iekļautas 4 akadēmiskās rakstības nodarbības, kuras apmeklē studenti, kas savas zināšanas vērtē kā nepietiekamas.

Diskusijā studenti norāda, ka atšķirībā no iepriekšējām izglītības pieredzēm, gaidas pret šo studiju programmu palīdz uzturēt „fantastiskā pasniedzēju atsaucība”. Ja salīdzina maģistra un bakalaura studentu vērtējumu, tad redzams, ka maģistra līmeņa studenti vēlās pasīvāku studiju stilu un ciešu studenta un pasniedzēju saikni uztver kā neparastu parādību. Savukārt bakalaura līmeņa studenti, aktīvu pozīciju uztver par normu un kritiski vērtē pasīvas pasniedzēja un studenta attiecības.

Aptaujā studenti norāda uz pakāpenības trūkumu, uzsākot studijas. Atskatoties uz iepriekšējo semestri, daļa studentu aptaujā norāda, ka vairāku speciālu kursu uzsākšana (piemēram, Postsociālisma antropoloģija), nenobeidzot klausīties izlīdzinošo ievada kursu, ir bijusi pārāk sarežģīta. Iespējams, ka jāmaina semestra plānojums, pirmo studiju semestri sākot ar intensīvu izlīdzinošo kursu moduli.

Studiju literatūra
Līdzīgi kā bakalaura līmeņa studenti, maģistra studiju programmas studenti norāda, ka, uzsākot studijas, nav novērtējuši angļu valodā publicēto tekstu īpatsvaru programmā. Studenti iesaka, ka nākošajiem studentiem vairāk nepieciešams uzsvērt angļu valodas nozīmi studiju procesā. Iestājpārrunu laikā notikušo angļu valodas pārbaudi studenti uztvēruši kā formalitāti.

Studentiem grūtības sagādā lasāmās literatūras satura sarežģītība. Daļēji problēma meklējama studentu līdzšinējās lasīšanas prasmēs un vēlmē katru tekstu izprast pilnībā. Daļa diskusijas dalībnieku atzīstas, ka semināru tekstus izprot daļēji, ko uztver kā apgrūtinājumu un apkaunojumu, nevis semināra sākuma punktu un darbu ar tekstu, ko pasniedzējs izvirza par semināra mērķi. Viens no programmas mērķiem ir analītisko spēju attīstīšana, kas nav iedomājama bez kritisku lasīšanas prasmju attīstīšanas. Aptaujā kāds no studentiem, uzskaitot kursa Sociālās un kultūras teorijas stiprās un vājās puses, atzīst: “Ja sākotnēji biju spiests burtiski tulkot teikumu pa teikumam, lai izlobītu teksta jēgu, tad šobrīd- otrajā kursā [semestrī] jau tekstus angļu valodā spēju uztvert daudz skaidrāk un vieglāk - esmu pamanījis, ka mans lasīšanas stils ir mainījies un teksta uztveršanas intensitāte pieaugusi - bieži teksti liekas daudz "sakārtotāki", iezīmējas loģiska tekstu uzbūve - argumentu bloki, nemaz nerunājot par terminoloģijas apgūšanu utt.”

Studenti paši meklē risinājumu šai situācijai, apspriežot tekstus un uzdevumus nelielās grupas un iesaistot “ekspertus” no studentu pašu vidus jautājumu skaidrošanai. Tomēr studenti šo jautājumu risināšanai maz izmanto pasniedzēju atbalstu un konsultācijas. Galvenokārt lasīšanas problēmas rodas teorētisko tekstu apguvē. Studenti, kuri ir atrisinājuši šo problēmu, atzīst, ka pilnīgai teorijas kursu izpratnei nepieciešama papildu teksta lasīšana, piemēram, izmantojot kursā norādīto papildliteratūru.

Zināšanu praktiskais pielietojums darba tirgū
Diskusija rāda, ka īpašas problēmas studentiem, kas nodarbināti pilnā slodzē, darba apvienošana ar studijām nesagādā. Daļai izglītība ir nevis primārā nodarbe, bet “papildu lieta“. Individuālās pārrunās ar studentiem, kuriem mācību un darba savienošana tomēr rada problēmas, atklājas, ka studentiem ir jāvienojas ar darba devēju un mācību iestādi iekrātu studiju parādu gadījumā. Pagaidām šādas vienošanās ir panākta. Problemātiskākas ir situācijas, kur studenti vienlaikus paši ir uzņēmēji.

Diskusijas dalībnieki visumā iespēju veidot karjeru antropoloģijā vērtē kritiski. Kā vienīgo iespēju saskata pasniedzēju vietu, taču vienlaikus norāda, ka jaunās zināšanas veicina radošākas idejas. Studenti norāda, ka studiju programmas praktiskuma paaugstināšana dotu vēl efektīvākus rezultātus. Vairāki studenti antropoloģiju skata kā lielisku papildizglītību, paužot mazāk atbalstošu pozīciju kā pamatnodarbei, tādēļ studenti visai skeptiski raugās uz antropoloģijas bakalaura studiju programmā studējošiem. “Dzīves pieredze” izskan kā ļoti svarīgs nosacījums antropoloģijas studijām, tādēļ studenti vēlas, lai nākotnē studiju piedāvājums tiktu dažādots, iekļaujot abas vajadzības.

Tehniskais studiju nodrošinājums
Materiāltehnisko nodrošinājumu studenti diskusijā vērtē kā labu. Studentiem arī patīk, ka studiju telpas atrodas vienkopus, ļaujot tās uztvert kā “savu vietu“ fakultātē. Tāpat Moodle vides izmantošana mācībās tiek vērtēta ļoti atzinīgi. Patlaban Moodle vide nenodrošina piekļūšanu darbiem visa studiju procesa garumā, tādēļ studenti ir norūpējušies par rudens semestrī ievietoto darbu pieejamību.

Atšķirībā no bakalaura līmeņa studentiem, maģistri pretrunīgi vērtē PowerPoint prezentācijas pasniedzēju darbā. Lai arī to vajadzīgums kopumā neizraisa šaubas, tomēr tehnikas lietojums neļauj koncentrēt uzmanību uz pasniedzēja stāstījumu. Lekciju prezentācijas ir pieejamas Moodle vidē, tomēr to lietošana apmācībā prasa sagatavotību no studentu puses.

7.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Formāli abu studiju līmeņu programmu studentu pārstāvniecība ir nodrošināta Antropoloģijas studiju padomē. Studenti aktīvi piedalās padomes sēdēs un balsojumos.

Pēc pirmā studiju semestra veikta studentu aptauja, vērtējot programmā ietvertos kursus. Aptaujā izmantota aptaujas vide Internetā. Studentu atsaucība ir salīdzinoši zema (nedaudz vairāk par pusi studentu), jo paralēli tiek veikta arī centralizēta LU aptauja, kuras rezultāti pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā nav pieejami.

Kopumā abās programmās ir izdevies nodrošināt labu sadarbību ar studentiem. Komunikācijai par studiju procesu tiek izmantota gan Moodle vide, gan personiskas tikšanās. Studenti dod priekšroku tiešas un personiskas komunikācijas formām, neskaidrību un problēmu gadījumā tieši vēršoties pie pasniedzēja vai programmas direktora. Jau augstākminēto apstākļu dēļ – attieksme pret studijām un noslogotība darbā maģistra līmeņa studentiem neļauj daudz laika veltīt aktivitātēm ārpus studijām.

Abu studiju līmeņu studenti pašorganizējas, rīkojot neformālas tikšanās reizes klātienē un virtuālajā vidē, kurā tiek apspriests gan studiju process, gan studiju satura jautājumi. Attaisnojusies ir studentu iesaistīšana pašnovērtējuma ziņojuma gatavošanā un vērtējuma iegūšanā. Savā starpā studenti jautājumus ir gatavi risināt atklātāk.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License